|
|
| Vēlējos konkursam pieteikt savu 9 g.v. dēlu Ričardu, kam šogad jau kā pienākums, atnākot no skolas, bija notīrīt sniegu no teritorijas apkārt mūsu ģimenes bērnu preču veikalam "Astoņkājis". Šajos grūtajos laikos, arī mēs visur cenšamies ekonomēt un daudz pienākumus veicam paši, tādēļ arī bērniem mācam šo tik ļoti mūsdienās iztrūkstošo darba tikumu un to, ka naudiņa tik viegli nenopelnās, bet ar sūru darbu tik nāk. Ģimenē gaidām vēl trešo atvasīti un tādēļ Ričards man cenšas palīdzēt vēl jo vairāk, negaidot atlīdzību. Ja vasarā pēc skolas pa 1Ls tika apļauta zāle pa teritoriju, tad šobrīd Ričus izmācās, šķurē sniegu, izmazgā veikalu /kā nu puisim sanāk/ un dažreiz pie kases palīdz bez jebkādiem atalgojumiem, kamēr vienaudži pa to laiku apkārt dauzās. Arī mazā 7g.v. vecā māsa Keita palīdz, bet viņai vēl nav tik dziļa atbildības un apzinības sajūta. Es ļoti lepojos ar saviem brašajiem bērņukiem un domāju, ka Ričards būtu ļoti lepns, ka ar šīs ziemas sūro darbu būtu nopelnījis pats savu Fiskars lāpstu, kuru uzpasētu kā acuraugu un ar ko varētu parādīt piemēru citiem, ka Tavi darba augļi arī reizēm tiek novērtēti vairāk.
Iēsūtīja: Ričarda un Keitas māmiņa Ineta Rapševiča.
P.s. No otras lāpstas es noteikti atsakos, lai tiek kam tā vairāk noderētu. |