|
|
| Rakstu Jums no Rīgas, proti, no Lapeņu kolonijas, kur dzīvojam nu jau daudzus gadus pa vasarām, bet pēdējos gados arī pa ziemu. Tā kā mūsu kolonijas zeme pieder pilsētai, tad par sētnieka pienākumu izpildi katram jārūpējas pašam, un, ja citus gadus tas pārāk lielas problēmas neradīja, tad šogad sašķūrētās sniega kaudzes ir sasniegušas nepieredzētus izmērus un par to visu pamatā rūpējas attēlā redzamais vīrs, kuru sauc Laimonis Strautiņš. Viņš ne tikai tīra taciņas un piebraucamo ceļu pie sava zemes gabaliņa, bet arī savām divām kaimiņienēm, kuras ir jau cienījama vecuma kundzītes. Tā kā kopā sanāk ap 60m tāda kārtīga piebraucamā ceļa un klāt vēl taciņas. Kaimiņienes, protams, ir ļoti priecīgas par tādu nesavtīgu palīdzību, jo jebkurā brīdī var normāli iziet un atnākt. Runājot par sniega lāpstu, attēlā redzamā vēl turas, kaut ir jau gana nolietojusies, un jauna par skādi nenāktu ne Laimonim ne arī kādam citam šī konkursa dalībniekam.
Iesūtīja: Lolita Lāce |
