Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šodien Polijas pilsētā Kriņicā piedalīsies gadskārtējā ekonomikas forumā, kurā apspriedīs aktuālos ekonomikas, sociālos un politikas jautājumus. Kriņicas ekonomikas forums ir viens no lielākajiem šāda veida pasākumiem Centrālajā un Austrumeiropā un šogad norisināsies 28.reizi. Tajā pulcējas politiskie līderi, ekonomiskās un sabiedriskās dzīves pārstāvji, nozaru eksperti un biznesa aprindu pārstāvji, kā arī žurnālisti no Eiropas, Āzijas un Amerikas, lai apmainītos viedokļiem un debatētu par aktuāliem jautājumiem.
Latvijā šodien divu dienu vizītē ieradīsies Zviedrijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mikaels Budiens, lai tiktos ar aizsardzības nozares vadību un pārrunātu aktualitātes aizsardzības jomā, kā arī divpusējās sadarbības aktuālos jautājumus. Latvija un Zviedrija piedalās dažādās divpusējās un daudzpusējās sadarbības iniciatīvās, piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionālās aizsardzības sadarbības iniciatīvā, sniedzot atbalstu Ukrainai.
Šodien notiks Saeimas Sporta apakškomisijas sēde, kurā paredzēts diskutēt par finansējuma kritumu sporta nozarē, kas radies pēc jaunās nodokļu reformas ieviešanas. Sēdē plānots uzklausīt sporta organizāciju pārstāvjus, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, lai kopā meklētu iespējas, kā risināt pēc nodokļu reformas radušos problēmu. Finansējuma samazinājumu ietekmējusi peļņas nodokļa atlaides maiņa uzņēmumiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, tostarp sporta organizācijām.
Ministru kabinets šodien lems par Kultūras ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, kas paredz mainīt Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli, nosakot, ka ar 2022.gadu tā budžetu veidos daļa no alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.
Valdība šodien lems par jauna Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikuma apstiprināšanu, kas paredz KNAB amatpersonām turpmāk ieņemt inspektoru amatus. Jaunais nolikums paredz, ka biroja centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu personālu veido pārvalžu priekšnieki, nodaļu vadītāji, galvenie inspektori, vecākie inspektori un inspektori.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien skatīs Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos Satversmes grozījumus par to, lai Valsts prezidenta vēlēšanas parlamentā notiktu atklāti. Pirmsvēlēšanu laikā varētu būt parādījusies lielāka iespēja valsts pamatlikumā noteikt, ka Valsts prezidents Saeimā tiek ievēlēts atklāti. Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jābūt klāt vismaz divām trešdaļu deputātu un par grozījumiem jānobalso divām trešdaļām no klātesošajiem parlamentāriešiem.
Valdība šodien lems par Tieslietu ministrijas lūgumu piešķirt papildu vairāk nekā 145 tūkstošus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai varētu nodrošināt Pāvesta Franciska vizītes atspoguļošanu sabiedriskajos medijos. Rīkojuma projektā norādīts, ka pāvesta vizīte ir starptautiskas nozīmes valsts pasākums, taču tās atspoguļošanai nav paredzēti līdzekļi 2018.gada sabiedriskā pasūtījuma gadā, jo vizīte tika saskaņota pēc sabiedriskā pasūtījuma gada plāna apstiprināšanas.
Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu labāk, ja pie varas nāktu cilvēki, kuri pie tās nav bijuši, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Vairums jeb 68% iedzīvotāju norādīja, ka būtu labāk, ja pie varas nāktu pilnīgi jauni cilvēki. Viedokli, ka pie varas būtu jāpaliek jau esošajām partijām un politiķiem, pauda aptuveni sešas reizes mazāks iedzīvotāju īpatsvars – 11%.
Ja valsts pārvaldi samazinātu par 90%, valstij varētu būt grūti pastāvēt, šorīt intervijā “Rīta Panorāmā” pauda Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis. Viņš skaidroja, ka valsts pārvalde nav tikai ierēdņi, bet arī policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi, mediķi. Tie ir cilvēki, kuri izsniedz pasi, pabalstus. Citskovskis pastāstīja, ka kopš pagājušā gada decembra valsts pārvaldē strādājošos skaits samazināts par 506 darbiniekiem. Un šo virzienu paredzēts turpināt, lai valsts pārvalde būtu efektīva.
Finanšu ministrija par savu darbu sabiedrību informējusi vairāku gadu garumā un arī šogad nedara neko vairāk kā citus gadus, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto pārbaudi par pašas vadītās Finanšu ministrijas slavinošajām reklāmām. Pēc viņas teiktā, sabiedrības informēšanas kampaņām paredzētais ministrijas budžets šogad ir līdzvērtīgs citiem gadiem, tādēļ pārmetumi par pēdējās nedēļās izskanējušo reklāmu saistību ar priekšvēlēšanu cīņu neesot pamatoti.
Avots: LETA