Šodien notiks valdības ārkārtas sēde, kurā plānots lemt par 2019.gada budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Valdībā paredzētas diskusijas un galīgā lēmuma pieņemšana par likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam” un likumprojektā “Par valsts budžetu 2019.gadam” iekļaujamajiem pasākumiem.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis reģionālajā darba vizītē šodien apmeklēs Cesvaines novadu. Reģionālās vizītes laikā Valsts prezidents tiksies ar Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu un novada domes deputātiem, pašvaldības un valsts iestāžu vadītājiem.
Šodien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš dosies pirmajā ārvalstu darba vizītē uz Igauniju. Vizītes laikā Ministru prezidentam ir ieplānota divpusēja tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu. Tikšanās laikā ar Igaunijas premjerministru Kariņš plāno pārrunāt divpusējās attiecības un to stiprināšanas iespējas, reģionālos transporta un enerģētikas projektus, kur iesaistītas abas valstis, reģiona drošības jautājumus, kā arī aktuālos Eiropas Savienības dienaskārtības jautājums, tostarp “Brexit” un Eiropas Savienības daudzgadu budžeta procesu.
Pastāv risks, ka jaunajā Eiropas Parlamenta sasaukumā ievērojami palielināsies jaunu, gan labēju, gan kreisu populistisku veidojumu klātbūtne, šādu viedokli šorīt telekanālā LNT pauda EP deputāte Sandra Kalniete. Taujāta, vai ir iespējama viņas politisko plānu maiņa un viņa varētu kandidēt uz Latvijas Valsts prezidenta amatu, Kalniete apgalvoja, ka viņu neviens par šādu iespēju neesot uzrunājis, turklāt šajā jautājumā vēl jāpanāk vienota jaunās koalīcijas nostāja.
Latvija nopietni strādā pie Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojumā identificēto problēmu risināšanas, šodien intervijā “Rīta Panorāmā” atzina Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. “Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks šodien tiksies ar Korejas vēstniecības Latvijā vadītāju un Gruzijas vēstnieci Latvijā, lai pārrunātu Latvijas un abu valstu divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, kā arī reģionālās un globālās drošības situāciju. Latvija veido dialogu ar Koreju starptautiskās drošības politikas jomā. Savukārt Gruzija ir viena no galvenajām Austrumu partnerības valstīm, ar kuru Latvija sadarbojas aizsardzības jomā.
Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt jaunu Latvijas un Baltkrievijas valdības nolīgumu par starptautisko dzelzceļa satiksmi. Nolīgums paredz nodrošināt regulārus un netraucētus pasažieru, bagāžas, kravas bagāžas un kravu dzelzceļa pārvadājumus pāri valsts robežai atbilstoši mūsdienu dzelzceļa transporta funkcionēšanas apstākļiem abās valstīs.
Paredzēts veikt grozījumus Dokumentu legalizācijas likumā, lai pēc “Brexit” attiecībā uz Lielbritāniju nebūtu jāatjauno visā Eiropas Savienībā pirms vairākiem gadiem atceltā publisko dokumentu legalizācijas prasība, liecina Ministru kabineta nākamās nedēļas darbakārtība. Ārlietu ministrijas sagatavoto grozījumu anotācijā skaidrots, ka tie nepieciešami, lai saglabātu esošo regulējumu, novēršot “Brexit” sekas attiecībā uz publisku dokumentu legalizācijas prasību.
Pašvaldību nodarbošanās ar uzņēmējdarbību kropļo konkurenci, bet pašvaldību avīzēs nav objektīvas informācijas un tās nav vajadzīgas vietvaru funkciju veikšanai, tāpēc gan pašvaldību uzņēmējdarbība, gan arī pašvaldību avīzes būtu jāierobežo, intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” paudis jaunās valdības ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Vaicāts, kāds ir viņa piedāvātais risinājums šai problēmsituācijai, Nemiro atbildējis, ka, viņaprāt, pašvaldību avīzes varētu būt plānas, varbūt melnbaltas un tikai informatīvas.
Veselības ministre Ilze Viņķele apsver vairākas iespējamās alternatīvas līdz galam vēl neieviestajai veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu sistēmai. Ministre skaidroja, ka lēmums par sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanu par vienu procentpunktu ir saglabājams, tomēr tas, ministres ieskatā, būtu jāattiecina arī uz citiem legālās nodarbinātības veidiem, tostarp mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem, patenta maksājumu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.
Šodien, dienu pirms Latvijā sāks darboties jauna zāļu drošuma pārbaudes jeb verifikācijas sistēma Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija informēs par gaidāmajām izmaiņām. Sistēma tiek ieviesta, lai novērstu risku, ka pacientiem tiek pārdotas vai izlietotas viltotas zāles. Jaunās sistēmas darbības pamatprincips ir, ka katra zāļu paciņa ražošanas procesā tiks marķēta ar unikālu kodu, un šis kods tiks pārbaudīts tieši pirms zāļu pārdošanas aptiekā vai izlietošanas ārstniecības iestādē.
Austrālijas parlaments šodien atzinis, ka tā datortīkls cietis “drošības incidentā”, norādot, ka izmeklēšana turpinās. Amatpersonas atteikušās sniegt komentārus par notikušo, taču atzinušas, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju tīkla uzlauzējiem izdevies piekļūt pie sistēmā esošajiem datiem.
Francija negaidīti atbalstīja izmaiņas ES noteikumos, kas tiek uzskatītas par draudu gāzesvada “Nord Stream 2” projektam starp Krieviju un Vāciju. ES tā sauktās Gāzes direktīvas pārskatīšana tiks apsvērta šodien. Tā ļautu Eiropas Komisijai regulēt vismaz daļu no šī cauruļvada, kas jau tiek būvēts. “Nord Stream 2” tad vajadzētu atbilst jauniem nosacījumiem, kas var samazināt peļņu un, iespējams, padarīt šo projektu ekonomiski neizdevīgu.
Britu miljardieris Ričards Brensons paziņoja, ka viņš plāno tuvāko četru vai piecu mēnešu laikā doties kosmosā ar sava uzņēmuma “Virgin Galactic” kosmosa kuģi. Brensons arī iepriekš bija paziņojis par saviem plāniem pirmoreiz ceļot kosmosā, bet šie termiņi vairākkārt pagāja, lidojumam neīstenojoties. Šoreiz viņš apgalvo, ka sagatavošanās darbi ir pēdējās stadijās.
Lietusgāzes ar stipru vēju Riodežaneiro ir prasījušas vismaz piecu cilvēku dzīvības un nodarījušas lielus postījumus, paziņoja vietējās amatpersonas. Riodežaneiro Operāciju centrs vēstīja, ka spēcīgi vēji ar stiprumu līdz 109 kilometriem stundā (30 metriem sekundē) nogāza kokus un izraisīja lielus plūdus vairākās ielās.
Vācijas izsoļu nams atcēlis nacistu diktatoram Ādolfam Hitleram piedēvētu 26 gleznu un zīmējumu izsoli, rodoties šaubām par to autentiskumu. Tomēr pārējās piecas gleznas ar parakstu ar parakstu “A. Hitler” tiks pārdotas kā plānots rītdien izsolē Nirnbergā.
Avots: LETA