Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv
zinas_09_3

Šodien un rīt Briselē norisināsies NATO samits, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta piecām jomām, tostarp draudu atturēšanai, attiecībām ar Eiropas Savienību un Krieviju. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzrunājot NATO Parlamentāro asambleju Varšavā, norādīja, ka samitā tiks pievērsta uzmanība arī stabilitātei robežreģionos, sevišķi dienvidos, kā arī NATO modernizācijai un sloga vienlīdzīgākai sadalei.

Politisko partiju darbības, tostarp finansēšanas, atklātuma nodrošināšana ir svarīga leģitīma interese, kas var attaisnot arī pietiekami būtiskus personas privātuma ierobežojumus, izpaužot fizisko personu vārdus un dzimšanas datumus, skaidro Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vecākā juriste Laura Lapiņa. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt to finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Pabeidzot Igaunijas un Latvijas starpsavienojumus, reģionā tiks panākts cenu izlīdzinājums un par elektrību būs jāmaksā mazāk, intervijā Latvijas Radio stāstīja akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Arnis Staltmanis. Turpmākajos gados esot jāpabeidz “Kurzemes loks”, Igaunijas un Latvijas trešais starpsavienojums, TEC-2 Rīgas līnijas. Pēc tam paredzētas vēl divas līnijas starp Igauniju un Latviju. Kopējās projektu izmaksas ir 300 miljoni eiro, un pusi nodrošina Eiropas Savienības finansējums.

Latvijai ir jāturpina ieguldījumi Dziesmu un deju svētku infrastruktūrā, šādu nostāju šorīt intervijā telekanālam LNT pauda kultūras ministre Dace Melbārde. Melnbārde vērtēja, ka aizvadītie svētki devuši divas vērtīgas mācības – pirmkārt, šie esot bijuši pirmie svētki, kas plānoti ļoti laicīgi, kas devis pozitīvu rezultātu. Otrkārt, ministre uzskata, ka bijusi vērojama ieguldījumu infrastruktūrā pozitīvā atdeve uz svētku pasākumu kvalitāti.

Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Kā stāstīja ministrs, situācija saistībā ar ilgstošo sausumu dažādos Latvijas reģionos un dažādās lauksaimniecības nozarēs ir atšķirīga. Pēc viņa teiktā, visvairāk esot cietušas saimniecības Kurzemē.

ASV otrdienas vakarā paziņoja, ka ir sākušas procesu 10% muitas tarifu noteikšanai jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā no šī gada septembra, pastiprinot tirdzniecības karu starp abām lielākajām pasaules ekonomikām. ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers paziņoja, ka Vašingtona bija veikusi pamatīgu izpēti, lai attaisnotu tarifu noteikšanu Ķīnas preču importam 50 miljardu dolāru vērtībā, lai kompensētu kaitējumu, ko ASV ekonomikai nodarījusi Ķīnas negodīgā tirdzniecības prakse, tai skaitā amerikāņu tehnoloģiju zagšana vai piespiedu pārvietošana.

Pekina šodien solījusi īstenot pretpasākumus ASV plānam noteikt 10% muitas tarifu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīnas Tirdzniecības ministrija uzsvēra, ka protestē pret jauniem tarifiem, nodēvējot tos par pilnīgi nepieņemamiem.

Lietuvai var nākties jau šogad par 18 miljoniem eiro palielināt finansējumu aizsardzībai, lai tas sasniegtu NATO ieteikto līmeni – 2% iekšzemes kopprodukta, liecina jaunākie dati. Valdības un Seima pārstāvji pagaidām nekomentē iespējamos finansējuma avotus un budžeta pārskatīšanas termiņus un sola pieņemt lēmumus, izvērtējot Finanšu ministrijas ekonomikas pieauguma prognozes, kad tās rudenī tiks atjauninātas.

Spānijas Augstākā tiesa apturējusi Katalonijas bijušā premjerministra Karlesa Pudždemona un vēl piecu katalāņu separātistu līderu deputātu pilnvaras. Kopumā izmeklēšana uzsākta pret 25 katalāņu separātistu līderiem, kas saistīti ar pagājušā gada oktobrī notikušā neatkarības referenduma sarīkošanu un tai sekojošo neatkarības pasludināšanu. 13 no viņiem izvirzītas apsūdzības dumpī, par ko draud 25 gadu ilgs cietumsods.

Japānā lietusgāžu izraisītajos plūdos un zemes nogruvumos bojāgājušo skaits sasniedzis 179 cilvēkus. Vairāki desmiti cilvēku joprojām ir pazuduši, tādēļ bojāgājušo skaits, visticamāk, vēl pieaugs. Glābēji turpina rakties cauri plūdu sanesām un dubļiem, taču cerības atrast izdzīvojušos strauji sarūk. Vairāk nekā 10 000 cilvēku joprojām uzturas evakuācijas centros.

Avots: LETA