Valdības koalīcijas sadarbības padomē šodien paredzēts spriest par Satiksmes ministrijas ierosinājumu preses piegāžu finansējumam novirzīt līdzekļus, kuri iepriekš valsts budžetā bija paredzēti jauno elektrovilcienu iegādei. Lemt par risinājumus drukātās preses piegādes kompensācijai “Latvijas pastam” varētu nākamajā valdības sēdē rītdien. Iepriekš valdība vilcienu iegādei paredzēja aptuveni 270 miljonus eiro, bet līgums par vilcienu iegādi noslēgts par aptuveni 240 miljoniem eiro. Šie ietaupītie līdzekļi varētu tikt novirzīti preses piegāžu finansēšanai.
Latvijas informatīvā telpa pašlaik ir trausla, bet par sabiedrisko mediju attīstību nevar runāt bez papildu finansējuma, tā intervijā Latvijas Radio atzina Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne. Salīdzinoši kritiskā situācija ir arī komerciālajos medijos, jo ierobežojumu kredītu reklamēšanai noveda pie būtiska krituma reklāmas ieņēmumos. Tāpēc informatīvās telpas drošībai jāparedz adekvāts finansējums, sacīja Grišāne.
Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce informēs par 200 dienās ministra amatā paveikto, īpaši akcentējot pēdējo trīs mēnešu laikā padarīto. Vakar apritēja 200 dienas, kopš darbu sāka Krišjāņa Kariņa vadītā valdība un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ir Pūce. Kā norāda ministrija, šajā laikā uzsāktas nozīmīgas reformas pašvaldību, vides aizsardzības un klimata, reģionālās attīstības un digitālās dienaskārtības jomās.
Darbinieku trūkums Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā aizvien ir ļoti liels, tomēr dienests labi tiek galā ar visiem izaicinājumiem, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja dienesta vadāja Liene Cipule. Viņa uzsvēra, ka darbinieku trūkst ne tikai neatliekamajā palīdzībā, bet visā medicīnas nozarē, līdz ar to problēma nebūtu atrisināma ar jebkādām darbinieku rekrutēšanas akcijām.
Politiskās partijas “Saskaņa” Rīgas domes frakcija šonedēļ ar koalīcijas partneriem “Gods kalpot Rīgai” apspriedīs tālāko rīcību saistībā ar Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. “Saskaņas” frakcijas vadītāja Anna Vladova skaidroja, ka šajā tikšanās reizē paredzēts apspriest vairākus jautājumos, tostarp iespējamo Sandra Bergmaņa virzīšanu uz vicemēra amatu.
Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības prioritātes būs iestāšanās par Latvijas nacionālo interešu aizsardzību, tajā skaitā atbalsts mazo un vidējo uzņēmēju problēmu risināšanai un nabadzības mazināšanai iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, žurnālistiem pauda jaunais ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tā politiķis komentēja ZZS darbības virzienus, viņam pārņemot politiskā spēka vadību.
Partijas “KPV LV” frakcija šodien jautājumu par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām pārrunās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. “KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pastāstīja, ka partijas lēmums šajā jautājumā, visticamāk, vispirms tiks paziņots pārējām valdības partijām koalīcijas sanāksmē un pirms tam publiski netiks atklāts. “KPV LV” frakcijai iepriekš notika tikšanās ar Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku, kurš šajā amatā ievēlēts Latvijas Universitātes Satversmes sapulces otrajā balsojumā.
Valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komiteja šodien iepazīsies ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par dažādu iniciatīvu īstenošanas iespējām nākamā gada valsts budžetā. Iepriekš vairāk no Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem izskanējis atbalsts priekšlikumiem par ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma un minimālās algas paaugstināšanu līdz 500 eiro no nākamā gada. Pārējie koalīcijas partneri līdz šim nav steiguši saukt konkrētas summas, par kurām būtu vēlams panākt vienošanos, reizē vairāk uzsverot nepieciešamību palielināt neapliekamo minimumu.
No 16. līdz 18.augustam Rīgā notiks “Ziemeļeiropas Endovenozais Forums”, kurā dalībnieki teorētiski un praktiski dalīsies pieredzē un iepazīsies ar jaunākajām venozo operāciju metodēm, ārstniecības taktikām un kombinācijām. Pasākumā meistarklases un lekcijas vadīs starptautiski atzīti endovenozās ķirurģijas speciālisti no Latvijas, ASV, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Krievijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Turcijas, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.
No šodienas līdz 15.augustam Aglonā pulcēsies tūkstošiem ticīgo, lai svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, un mediķi aicina cilvēkus saudzēt savu veselību un rūpēties par to. Dodoties uz svētvietu, noteikti jāievēro veselības stāvoklim atbilstošs režīms un jāņem līdzi sev nepieciešamie medikamenti – gan ikdienā lietojamie, gan krīzes brīžiem paredzētie.
Iekšlietu dienestiem 2020. un 2021.gadā formastērpu iegādei plānots tērēt 2,6 miljonus eiro, liecina Iekšlietu ministrijas iesniegtie dokumenti izskatīšanai valdības sēdē. Valdība rītdien lems par jauniem noteikumiem, kas regulē iekšlietu dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu formas tērpa un atšķirības zīmes.
Siguldā šonedēļ sāks valsts galvenā autoceļa jeb Vidzemes šosejas un Pulkveža Brieža ielas krustojuma pārbūve, iekļaujot ceļa posmu no Saules līdz Ventas ielai. Būvdarbu laikā tiks ieviesti būtiski satiksmes ierobežojumi, kas saglabāsies līdz pārbūves darbu beigām. Satiksmes dalībnieki tiek aicināti laikus iepazīties ar satiksmes organizācijas shēmu un izvēlēties piemērotāko remontdarbu zonas apbraucamo ceļu.
Šodien aprit 70 gadi, kopš pieņemtas tā dēvētās Ženēvas konvencijas, kas regulē valstu un to bruņoto spēku rīcību kara laikā un aizsargā civiliedzīvotājus. Uz dokumenta nozīmi kārtējā uzrunā Vatikānā norādīja arī Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks. Pāvests uzsvēra, ka šī gadadiena valstīm liek vairāk apzināties nepieciešamību aizsargāt bruņotos konfliktos cietušo dzīvību un cieņu.
Itālijas parlamenta augšpalātas Senāta parlamentārās grupas šodien tiksies, lai spriestu par datumu, kad sarīkot partijas „Līga” ierosināto neuzticības balsojumu premjerministram Džuzepem Kontem. Par šo pašu jautājumu rītdien spriedīs arī parlamenta apakšpalāta.
Norvēģijas varas iestādes apšaudi kādā mošejā galvaspilsētas Oslo priekšpilsētā izmeklēs kā terora aktu. Bruņotais uzbrukums notika sestdien – dienu pirms musulmaņu Upurēšanas svētkiem, un tajā ievainojumus guva viens cilvēks. Policijas paziņojumā norādīts, ka aizturētais ir 20 gadus vecs baltādainais vīrietis, kurš neilgi pirms uzbrukuma internetā publiskojis ekstrēmistiskus komentārus. Tajos slavētas martā notikušās apšaudes mošejās Jaunzēlandē, kuru laikā gāja bojā 51 cilvēks.
Vairākās Dienvideiropas valstīs jau vairākas dienas turpinās plaši mežu ugunsgrēki. Vissarežģītākā situācija patlaban izveidojusies Spānijai piederošajās Kanāriju salās. Tūristu iecienītajā Grankanārijas salā liesmas jau iznīcinājušas apmēram 1000 hektāru plašu teritoriju, un no apdraudētā apgabala evakuēja 1000 cilvēku. Par laimi, cilvēki un ēkas pagaidām nav cietuši. Ugunsgrēka dēļ cilvēki tiek evakuēti arī Grieķijai piederošajā Elafonisas salā.
Ukrainas Ārlietu ministrija izteikusi protestu pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedalīšanos motociklistu kluba “Nakts vilki” pasākumā okupētajā Krimā. Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Putina vizīte “Nakts vilku” pasākumā Krimā ir skaļš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums. Putins, kurš ieradās uz pasākumu tērpies melnā ādas jakā, arī agrāk ir piedalījies “Nakts vilku” organizētajos pasākumos.
Protestiem turpinoties jau desmito nedēļas nogali pēc kārtas, Honkongā atkal notikušas policijas un protestētāju sadursmes. Policija ziņoja, ka vienā no rajoniem protestētāji apmētājuši policistus ar ķieģeļiem un ignorējuši rīkojumu izklīst, tādēļ izmantota asaru gāze.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis par jauniem plāniem cīņai pret noziedzību, paredzot palielināt policistu skaitu ielās par 20 000 un paplašināt policistu tiesības apstādināt un pārmeklēt cilvēkus. Džonsons arī solīja izveidot 10 000 jaunu vietu Lielbritānijas cietumos, paplašinot esošās ieslodzījumu vietas un būvējot jaunas.
Bojāgājušo skaits taifūnā “Lekima” Ķīnas austrumos pieaudzis līdz 45, vienlaikus vētra, kas tautsaimniecībai nodarījusi miljardos lēšamus zaudējumus, turpina gar austrumu krastu pārvietoties ziemeļu virzienā. Atbilstoši jaunākajām aplēsēm kopējais Ķīnas tautsaimniecībai nodarīto zaudējumu apjoms sasniedzis 2,3 miljardus eiro.
Krievijas mediju uzraugs “Roskomnadzor” lūdzis ASV interneta gigantam “Google” pārtraukt reklamēt “pretlikumīgus masu pasākumus” vietnē “YouTube”. Mediju uzraugs paziņoja, ka gadījumā, ja “Google” šo lūgumu ignorēs, Krievija to uzskatīs par jaukšanos tās iekšējās lietās un naidīgu ietekmi. “Roskomnadzor” vēlas, lai “Google” panāk, ka “YouTube” aizliedz lietotājiem izplatīt informāciju par nesankcionētām demonstrācijām.
Avots: LETA