Latvija tuvāko triju gadu laikā varētu pilnībā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes, šodien intervijā “Rīta Panorāmā” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Vienlaikus ministrs atzina, ka Latvija no OIK varētu atteikties jau nākamajā gadā, bet šādā gadījumā valsts tiktu ierauta apjomīgās tiesvedībās, kuru summas varētu būt simtos miljonu eiro.
Šodien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Briselē. Ministri diskutēs par situāciju Korejas pussalā pēc ASV prezidenta un Ziemeļkorejas līdera pirmās divpusējās tikšanās jūnijā Singapūrā, kur tika apspriesta Korejas pussalas kodolatbruņošana apmaiņā pret sankciju atvieglošanu. Ārlietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī. Ārlietu padomi vada ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
Šodien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kur izteiks priekšlikumus Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanas modeļa uzlabošanai. Galvenais jautājums, par ko ministri diskutēs, būs vai jaunais ieviešanas modelis ir pietiekami vienkāršs un vai nodrošinās dalībvalstīm pietiekamu rīcības brīvību.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvji šoruden gaidāmo Saeimas vēlēšanu laikā nolēmuši uz Latviju nosūtīt vēlēšanu izvērtēšanas misiju. Vēlēšanu izvērtēšanas misija parasti tiek nosūtīta, ja iesaistītās puses pauž uzticību vēlēšanu procesam un tā taisnīgumam un caurspīdīgumam, kā arī ja valstī ir novērota politiskā dažādība, cieņa pret pamatbrīvībām, demokrātisko institūciju efektivitāte, pilsoniskās sabiedrības organizāciju dažādība un brīva un neatkarīga mediju vide.
Šonedēļ, 18.jūlijā, politiskie spēki varēs sākt iesniegt savus 13.Saeimas deputātu kandidātu sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā. To varēs darīt gan elektroniskajā, gan papīra veidā. Komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars pirmajās dienās nesagaida lielu partiju aktivitāti. Priekšvēlēšanu saraksti varētu tikt iesniegti vidus posmā vai uz beigām, prognozēja Cimdars.
Lielākos korupcijas riskus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume saskata iepirkumu jomā. Intervijā Latvijas Radio Straume norādīja, ka izmeklēšanas notiek, bet tām ir nepieciešams ilgāks laiks. Vērtējot korupcijas situāciju valstī kopumā, KNAB priekšnieks uzskata, ka tā samazinās.
Karš Sīrijā, Krievijas iespējamā iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās, agresija Ukrainā – šie ir daži no tematiem, kurus ASV prezidents Donalds Tramps ir publiski apsolījis pārrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu šodien tiekoties Somijas galvaspilsētā Helsinkos. Tomēr abu līderu tikšanos daudzviet gaida ar bažām, jo ir daudz nezināmā par to, kas patiesībā notiks sarunu laikā. Šī būs pirmā oficiālā Krievijas un ASV līdera tikšanās.
Divas trešdaļas vāciešu uzskata, ka ASV prezidents Donalds Tramps rada lielākus draudus nekā viņa Krievijas kolēģis Vladimirs Putins, liecina vakar publicēties aptaujas rezultāti. 36% aptaujāto Putinu atzinuši par simpātiskāku nekā Tramps, kamēr pretējās domās bijuši seši procenti. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse respondentu atteikušies vērtēt abus līderus no šāda aspekta.
Eiropas Savienība aicinājusi ASV, Ķīnu un Krieviju sadarboties, lai mazinātu spriedzi globālajā tirdzniecībā un neļautu tai pāraugt “karstajā konfliktā”. Brīdinot, ka tirdzniecības kari vēsturiski bieži pārauguši vardarbīgā konfrontācijā, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kurš ieradies vizītē Pekinā, uzsvēris, ka “joprojām ir laiks, lai novērstu konfliktu un haosu”.
Vācijas federālā policija paziņojusi, ka izraidīšanas rīkojumu skaits pieaudzis par 17%, kamēr patiesībā izraidīto nelegālo imigrantu skaits sarucis par četriem procentiem. Vairāk nekā pusi no izraidīšanas rīkojumiem šī gada pirmajos piecos mēnešos nav bijis iespējams izpildīt, un gandrīz visos šajos gadījumos tas noticis tāpēc, ka izraidāmos nav izdevies atrast to reģistrētajās adresēs.
Pasaules septiņu industriāli attīstītāko valstu grupas (G7) ārlietu ministri aicinājuši Krieviju “atskaitīties par savu lomu” Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Austrumukrainas 2014.gada jūlijā. Rītdien apritēs četri gadi, kopš lidsabiedrības “Malaysia Airlines” lidmašīna ceļā no Amsterdamas uz Kuala- lumpuru tika notriekta ar raķeti “Buk”, kas saskaņā ar starptautiskās izmeklētāju komandas atzinumu Ukrainā ievesta no Krievijas un palaista no Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas.
Avots: LETA