Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no šodienas līdz 19.jūlijam uzturēsies Reikjavīkā, kur piedalīsies Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu spīkeru gadskārtējā konferencē, kā arī Islandes neatkarības un suverenitātes simtgadei veltītajos svinīgajos pasākumos. Sanāksmē parlamentu vadītāji diskutēs par reģionālajiem izaicinājumiem, tostarp drošības un klimata pārmaiņu jomā. Tāpat parlamentāriešu darba kārtībā būs Austrumu partnerības un starpparlamentārās sadarbības jautājumi.
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsta līmeņa politikas forumā ziņos par Latvijas paveikto Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanā. Ziņojums tapa ar sociālo partneru un nevalstisko organizāciju, kā arī visu ministriju līdzdalību, iesaistoties un savstarpēji sadarbojoties valstij, uzņēmējiem, pašvaldībām un iedzīvotājiem.
Ministru kabinets šodien skatīs grozījumus Iepakojuma likumā, kuri paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie grozījumi paredz, ka ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma.
Saeimas Juridiskā komisija šodien skatīs Latvijas Reģionu apvienības rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu parlamentā. Iepriekš komisijas vairākums pauda konceptuālu atbalstu šīm likuma izmaiņām. Tomēr pirms likumprojekta virzīšanas izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā Juridiskā komisija lūgs informāciju, kā par grozījumiem lēmušas pārējās parlamenta komisijas.
Ministru kabinets šodien skatīs grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz noteikt, ka no 2022.gada elektroniskās identifikācijas kartes būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka eID karte obligāta būs visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Savukārt pase turpmāk būs izvēles dokuments un to varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.
Nav bažu, ka ASV un Krievijas prezidentu Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās kādā veidā nāks par sliktu Latvijai, žurnālistiem atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Vaicāts, vai līdz ar ASV un Krievijas prezidentu tikšanos kaut kādā veidā varētu būt apdraudēta NATO klātbūtne vai mācības reģionā, kur atrodas Latvija, Rinkēvičs norādīja, ka viņam šādu indikāciju nav.
ASV un Krievijas prezidentu Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās nav devusi reālu, “taustāmu” rezultātu, šādu viedokli pauda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs. Viņš atzina, ka pirms abu līderu tikšanās pastāvēja satraukums, ka ASV prezidents varētu nākt klajā ar līdzīgu paziņojumu, kāds bija pēc viņa un Ziemeļkorejas līdera pirmās divpusējās tikšanās 2.jūnijā Singapūrā, kad Tramps apsolīja pārtraukt ASV un Dienvidkorejas kopīgās militārās mācības. Taču šīs tikšanās laikā neizskanēja negaidīti paziņojumi no Trampa, kas vērtējams pozitīvi, sacīja Hiršs.
ASV prezidents Donalds Tramps vakar pēc tikšanās ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu atkal kritizējis citas NATO dalībvalstis, paziņojot, ka Savienotās Valstis sedz 91% izdevumu Eiropas drošības uzturēšanai. Tramps arī apgalvoja, ka pērn panācis NATO finansējuma palielinājumu par 41 miljardu dolāru, un pieļāva iespēju, ka šogad tas varētu sasniegt 100 miljardus. Pievēršoties sarunām ar Putinu, Baltā nama saimnieks atkārtoti paziņoja, ka attiecības ar Krieviju pēc šīs tikšanās esot dramatiski uzlabojušās.
Krievijā tika piespriests 15 dienu administratīvais arests feministu pankgrupas “Pussy Riot” dalībniecēm par to, ka viņas, ģērbušās policistu uniformās, ielauzās futbola laukumā Pasaules kausa fināla laikā. Viņas svētdien izskrēja futbola laukumā Maskavas Lužņiku stadionā, īslaicīgi apturot Francijas un Horvātijas spēli otrajā puslaikā.
Skandināvijā un Somijā valda liels karstums un plosās meža ugunsgrēki, liecina meteoroloģiskā informācija. Vakar gaisa temperatūra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un tās apkārtnē paaugstinājās līdz +34 grādiem, līdzīga temperatūra reģistrēta arī vietām Norvēģijā, savukārt Somijā gaiss sakarsa līdz nepilniem +33 grādiem un tikai par grādu mazāk bija Igaunijā. Virs +30 grādiem gaisa temperatūra pakāpusies arī aiz Ziemeļu polārā loka.
Avots: LETA