Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, izslēdzot no tā normu par amatpersonu darba samaksas publiskošanu katru mēnesi. Vienlaikus likumā noteikts, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta iestādes amatpersonām un darbiniekiem, publisko likumā noteiktajā kārtībā. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets.
Tuvojoties obligātajam e-veselības lietošanas sākšanas termiņam, jau vairāk nekā 60% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumus par e-veselības lietošanu, informēja Nacionālajā veselības dienestā . Visaktīvāk ģimenes ārsti e-veselību lieto Zemgalē, kur līgumus noslēguši jau 80% ārstu, savukārt Rīgā līgumus noslēguši gandrīz puse no ģimenes ārstiem. Kopš septembra sākuma Veselības ministrijas un NVD speciālisti dodas izbraukumos pie ģimenes ārstiem, lai sniegtu atbalstu , uzklausītu ierosinājumus un kliedētu neskaidrības. Vienlaikus līgumus par e-veselības lietošanu līdz 15.novembrim noslēguši visi stacionāri, gandrīz visas aptiekas (99%) un vairāk nekā puse ambulatoro iestāžu un speciālistu.
Tā kā uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” šā gada desmit mēnešos samazinājies pārvadāto kravu apjoms, pārvadājot vismazāk kravu pēdējo desmit gadu laikā, nav pieļaujama dzelzceļa infrastruktūras maksas celšana, kā arī kritiski jāizvērtē iecerētā dzelzceļa elektrifikācija, domājot, kā šos līdzekļus izmantot efektīvāk, uzskata bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Esot dažādās vizītēs un tiekoties ar uzņēmējiem un oficiālām amatpersonām kaimiņvalstīs, viņš kā galveno pārmetumu Latvijai esot sadzirdējis dzelzceļa tarifa jautājumu. Līdz ar to tarifa paaugstināšana nekādā gadījumā nav pieņemama situācija. Viņaprāt, LDz jāveic iekšēja efektivizācija.
Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Militārā dienesta likumā, nosakot, ka Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. Līdz šim to drīkstēja tikai tās personas, kuras atvaļinājušās no profesionālā militārā dienesta vai kurām beidzies dienests Zemessardzē. Patlaban Latvijas armijas uzskaitē ir ap 7000 rezerves karavīru, bet līdz 2018.gadam ir jāapmāca vēl 3000.
Zviedrijā atsākusi darbu Baltkrievijas vēstniecība, kas tika slēgta 2012.gadā pēc diplomātiskā skandāla, kuru izraisīja tā dēvētais plīša lācīšu desants. Diplomātiskā krīze abu valstu attiecībās sākās pēc tam, kad Zviedrijas aktīvisti 2012.gada jūlijā ar nelielu lidmašīnu no Lietuvas gaisa telpas neatļauti iekļuva Baltkrievijas gaisa telpā un virs galvaspilsētas Minskas un Minskas apgabala Iveņecas pilsētas izmeta simtiem plīša lācīšu ar maziem izpletnīšiem, pie kuriem bija piestiprinātas zīmītes ar aģitāciju par vārda brīvību un cilvēktiesībām. Mediji šo incidentu nosauca par “plīša lācīšu desantu”.
Šoruden Rēzeknes novadā, kādā 90.gados pamestā Īdeņas zivju dīķī noķerta vairāk nekā 23 kilogramus smaga karpa. Noķertā milzeņa vecums varētu būt ap divdesmit gadiem. Latvijas līdz šim lielākā karpa noķerta 2015.gadā Vecumnieku novada Valles pagastā . Tā svēra 24,71 kilogramu.
Avots:LETA