Vakar izmantojot viltus e-pasta adresi, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu. Viltus e-pasti ar Pabrika parakstu izsūtīti no Krievijā bāzētiem serveriem. Aizsardzības ministrija skaidro, ka šis e-pasts ir uzskatāms par klasisku identitātes viltošanas operāciju ar spiegošanas elementiem, lai noskaidrotu, no kādām IP adresēm e-pasts ir apskatīts. Tāpat šis ir veids, kā iespējami plašā mērogā diskreditēt aizsardzības ministru un aizsardzības nozari kopumā ar mērķi veicināt sabiedrības neuzticību.
“Swedbank”, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, “Swedbank” izmantota naudas atmazgāšanai. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas “Swedbank” klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.
Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA “Rīgas satiksmei” šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzīst uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss. Šādu secinājumu uzņēmuma vadība izdarījusi pēc auditorkompānijas “Ernst&Young” sagatavotā ziņojuma par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā. Pēc Matīsa teiktā, ziņojums “ir ļoti kritisks” un tajā norādīta virkne pasākumu, kas jāveic, lai uzņēmums varētu turpināt funkcionēt.
Nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” šī gada rudenī jeb gadu ātrāk nekā plānots pārtrauks savā flotē esošo “Boeing 737” lidmašīnu izmantošanu. Lidsabiedrības mērķis ir vienkāršot floti un izmantot papildu efektivitāti, ko sniedz “Airbus” lidmašīnas, kas jau gada nogalē būs vienīgie reaktīvie lidaparāti “airBaltic” flotē.
No 1. aprīļa septiņu kilometru posmā, kas atrodas starp Tīnūžiem un Koknesi, ar fotoradariem sāks fiksēt vidējā ātruma neatļautu pārsniegšanu konkrētajā ceļa nogrieznī. Fotoradaru sistēma jau ir izmēģināta, bet tas, kā tā darbosies praksē, tiks pārbaudīts pirmajos trīs mēnešos. Secinot, ka šāda sistēma ir atbilstoša Latvijai, sagaidāms, ka vidējā ātruma kontrole tiks ieviesta arī citās vietās valstī. Tāpat plānots iesviest attiecīgas ceļa zīmes, kas šoferus informēs, ka fotoradari fiksēs transportlīdzekļa ātrumu ilgākā laika posmā.
Gandrīz divas trešdaļas jeb 60% Latvijas iedzīvotāju, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, liecina “Latvijas Zaļā punkta” pētījums par Latvijas iedzīvotāju zaļas dzīvošanas paradumiem. Iedzīvotāju vērtējumā vislabākais veids, kā samazināt apkārtējās vides piedrazošanu ar sadzīves atkritumiem, ir lielāks skaits dažādu atkritumu konteineru un urnu visdažādākajās vietās.
Avots: LETA