Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv
15_00

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs pazīst vai zina kādu ģimeni, kurā notiek vardarbība, šodien Labklājības ministrijas  kampaņas “Sitieni starp kaimiņiem un savējiem skar arī tevi” atklāšanā norādīja ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta eksperte Viktorija Boļšakova. Liela daļa cilvēku uzskata, ka vardarbība ir ģimenes problēma, kurā nedrīkst jaukties, jo pati ģimene ar to tiks galā. Šī iemesla dēļ svarīgi likt sabiedrībai saprast, ka ikviens vēlas dzīvot drošā sabiedrībā, un tāpēc  ir svarīgi iejaukties.

Baltijas valstu mediju grupa “All Media Baltics” , kurā apvienojušies bijušie MTG uzņēmumi Baltijā, apsver vienota televīzijas  kanāla izveidi krievvalodīgajai auditorijai Baltijas valstīs. konkurence ar Krievijas retranslētajiem kanāliem ir diezgan sīva, jo Krievijas kanālu piedāvātā izklaides satura kvalitāte ir ļoti spēcīga. Tomēr tas vienmēr ir saistīts ar Krievijā veidotajiem ziņu raidījumiem, kuru saturs ir dažāds un ne vienmēr universāli patiess.  Tādēļ  “AM Baltics” mērķis ir piedāvāt Baltijas valstīs dzīvojošajiem kvalitatīvu saturu krievu valodā, kas būtu objektīvāks, nekā tas, kas tiek retranslēts no Krievijas.

Rīgas pašvaldības nākamā gada budžetā plāno 48,28 miljonu eiro deficītu. Rīgas pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi plānoti 906,62 miljoni eiro, savukārt, izdevumi – 954,90 miljonu eiro apmērā.

Patlaban līgumus par e-veselības sistēmas lietošanu noslēgušas gandrīz visas jeb 99% aptieku, turklāt sistēmu aktīvi lieto ne vien Latvijas lielāko aptieku tīklu farmaceiti, bet arī mazās aptiekas Rīgā un reģionos. Obligāta e-veselības sistēmas lietošana ārstniecības personām un farmaceitiem ir jāsāk no nākamā gada 1. janvāra.

Valdība šodien pieņēma konceptuālu lēmumu par Latvijas dalību izstādē “Expo 2020 Dubai”, kas  norisināsies no 2020.gada 20.oktobra līdz 2021.gada 10.aprīlim Apvienotajos Arābu Emirātos.  Šovasar izstādē “Astana Expo 2017” sevi labi pierādīja sadarbības modelis ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru , kas varētu būt viens no finansējuma piesaistes risinājumiem arī  dalībai “Expo 2020 Dubai”.

Igaunijas valdība plāno par 90% samazināt akcīzes nodokli elektroenerģijai lielajiem patērētājiem jau no nākamā gada janvāra. Likumprojekts paredz  lielajiem patērētājiem samazināt akcīzes nodokļa likmi no 4,47 eiro līdz 0,5 eiro par megavatstundu. Ja zemāks akcīzes nodoklis elektroenerģijai sevi attaisnos un veicinās jaunu investīciju ieplūšanu Igaunijā, valdība varētu veikt arī turpmākus pasākumus šajā virzienā. Igaunijā energointensīviem uzņēmumiem no 2019.gada iecerēts samazināt arī akcīzes nodokli dabasgāzei.

Spānijas Augstākā tiesa šodien atsaukusi izdoto Eiropas orderi bijušā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona un četru viņa kolēģu aizturēšanai. Tiesa tā lēmusi,   jo Pudždemons un četri bijušie Katalonijas valdības ministri sacījuši, ka vēlas atgriezties Spānijā, lai piedalītos reģiona parlamenta vēlēšanās. Tomēr tiesnesis paturēja spēkā Spānijas aizturēšanas orderi.

Ja netiks aktīvāk strādāts pie piesārņojuma samazināšanas, Vidusjūrā drīz plastmasas atkritumu būs tikpat daudz, cik zivju,  norādījis spāņu diplomāts Migels Garsija-Erraiss, kurš ir ģenerālsekretāra vietnieks organizācijā “Savienība Vidusjūrai”. Pašreiz uz katriem trim kilogramiem zivju, kas tiek izcelti no jūras, ir viens kilograms plastmasas, viņš precizēja, piebilstot, ka  ap 2030.gadu  uz vienu kilogramu zivju jau varētu būt  viens kilograms plastmasas. 96% piesārņojuma rada  plastmasas maisiņi un pudeles, kas lēni sadalās un kuru mikroskopiskās daļiņas pēc tam nonāk zivīs un pilsētu dzeramajā ūdenī.

 Adventes laiku jeb Ziemassvētku gaidīšanas laiku ar svecīšu dedzināšanu atzīmē 46% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījums. Trešdaļa respondentu šo laiku atzīmē, iegādājoties adventes vainagu, 4% katru svētdienu iet uz baznīcu, bet 3% atsakās no svinībām, ievēro gavēni vai meditē.  37% aptaujas dalībnieku norādīja, ka adventes laiku neatzīmē. Adventes laika tradīcijas biežāk ievēro sievietes, jaunieši un iedzīvotāji no vismaz četru cilvēku ģimenēm, Vidzemē vai Zemgalē, kā arī laukos dzīvojošie.

 Rudens Latvijā bijis nokrišņiem bagātākais šajā gadsimtā un otrs slapjākais kopš veic meteoroloģiskos novērojumus. Septembra, oktobra un novembra kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedzis 313,4 milimetrus, kas tikai par milimetru atpaliek no jebkad slapjākajiem rudens mēnešiem 1952. gadā. Šoruden lielākais nokrišņu daudzums fiksēts  Rucavā, kur tas sasniedzis 539 milimetrus. Kopš gada sākuma lielākais nokrišņu daudzums ir bijis Siguldā, kur līdz 4. decembrim nokrišņu daudzums sasniedzis 936 milimetrus. Sigulda šogad būs piedzīvojusi vienu no jebkad slapjākajiem gadiem un pastāv iespēja, ka tik uzstādīts jauns rekords.

Avots:LETA