Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv
zinas_15_4

Dziesmu un deju svētku tradīcija ir jāsaglabā, to attīstot un pilnveidojot, šodien  sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra, ka okupācijas laikā garīgo neatkarību uzturēja dziesmu un deju svētki – kopīga dziedāšana palīdzēja saglabāt latviskumu gan trimdā, gan okupētajā Latvijā, gan izsūtījumā Sibīrijā. Šis ir  laiks un vieta, kur domāt un pārdomāt mūsu Dziesmu svētku nākotni, teica Vējonis, paužot pārliecību, ka jaunā paaudze atradīs savu balsi, veidu un iespēju, kā vest mūsu Dziesmu svētkus tālāk.

Pirmā Dziesmu un  deju svētku atklāšanas diena norises vietās dežurējošajiem mediķiem pagājusi ļoti mierīgi. Pie mediķiem vērsušies vairāki dalībnieki, bet situācijas bijušas “salīdzinoši vienkāršas”, piemēram, pakrītot gūti sasitumi vai par sevi atgādinājusi hroniskā kaite, kā rezultātā uz ārstniecības iestādēm nogādāti seši svētku dalībnieki papildus pārbaudēm.

Valsts policija  šodien ir nodevusi izvērtēšanai Drošības policijai  informāciju par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas  “Facebook” lapā publicēto politisko reklāmu, kuru vairāki sociālo tīklu lietotāji novērtējuši kā rasu naidu kurinošu. LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinēvičs aģentūrai LETA pauda izbrīnu par abiem partijas mājaslapā ievietotajiem attēliem, norādot, ka  viņš rosinās no partijas izslēgt personu, kas atbildīga par partijas  “Facebook” konta satura veidošanu. Īsi pēc aģentūras LETA sarunas ar Dinēviču abi attēli  izdzēsti no partijas “Facebook” lapas.

Liepājas speciālā internātpamatskola jauno mācību gadu uzsāks jaunā statusā – kā Speciālās izglītības attīstības centrs, kurā  īstenos speciālās pirmsskolas izglītības programmas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem,  ar valodas traucējumiem un jauktiem attīstības traucējumiem. Tas turpmāk būs viens no diviem Speciālās izglītības attīstības centriem Kurzemē. Jaunais statuss iestādei būs spēkā no šā gada 1.septembra.

Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš un “Latgales partijas” valdes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs šodien parakstījuši sadarbības līgumu par kopīgu startu gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās. Līdz ar to, pašlaik ar “Jauno Vienotību” kopīgai dalībai  vēlēšanās gatavojas sešas partijas – “Vienotība”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”.

Latvijā šā gada maijā bezdarba līmenis bija 7,4%, un tas bija augstāks  nekā Eiropas Savienībā  vidēji,  kur tas ir 7%, liecina jaunākie  ES statistikas biroja  dati par 24 bloka dalībvalstīm. Augstāks nekā Latvijā  bezdarba līmenis maijā bijis Spānijā , Itālijā , Francijā, Horvātijā , Kiprā  un  Somijā . Savukārt zemākais  reģistrēts Čehijā , Vācijā  un Polijā .

Nodarbinātības valsts aģentūras  īstenotajiem skolēnu nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā līdz šim  reģistrējušies 11 588 skolēni. Visvairāk  reģistrējušies Rīgas reģionā, tam seko Kurzeme,  tad Latgale un  Zemgale, bet  vismazāk Vidzemē. Patlaban reģistrācija nodarbinātības pasākumiem notiek visā Latvijā un elektroniski reģistrēties darbam vasarā skolēni varēs līdz pat 16.augustam.

Lietuvu šonedēļ apmeklēs Eiropas Komisijas  “Breksita” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē. Franču diplomāta vizīte Lietuvā paredzēta trešdien un ceturtdien. Tikšanās laikā paredzēts pārrunāt “Breksita” sarunu procesu un turpmāko attīstību, ārpolitikas, drošības un aizsardzības jautājumus saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības , kā arī ES un Apvienotās Karalistes attiecības nākotnē.

Britu enerģētikas gigants BP sācis 28 miljardu dolāru  vērtā Azerbaidžānas gāzesvada darbību, lai piegādātu gāzi Turcijai un citur Eiropā. Šis gāzesvads apiet Krieviju un to atbalstījusi Eiropas Savienība, kas ir apņēmusies samazināt Eiropas enerģijas atkarību no Maskavas.

 Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti  šodien pauduši gatavību vēl vairāk piekāpties savas Bavārijas meitaspartijas – Kristīgi sociālās savienības  – līderim un iekšlietu ministram Horstam Zēhoferam jautājumā par imigrācijas politiku. Starp Merkeli un Zēhoferu radušās asas domstarpības par imigrācijas politiku, un par galveno jautājumu šajā konfliktā kļuvusi ministra iecere jau uz Vācijas robežas atraidīt tos patvēruma meklētājus, kas iepriekš reģistrēti kādā citā Eiropas Savienības  dalībvalstī. Sanāksmē, kas ievilkās līdz pirmdienas rītam, Zēhofera kolēģi centušies viņu pārliecināt atteikties no demisijas ieceres.

Avots:LETA