Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv
zinas_15_5

Kanādas premjerministra Džastina Trudo vizītei Latvijā būs ne tikai simboliska, bet arī praktiska nozīme,  sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Trudo vizītē Latvijā ieradīsies 10.jūlijā, un tās laikā plānots pārrunāt Latvijas un Kanādas turpmākās sadarbības iespējas, pievēršoties arī ekonomiskajai sadarbībai. Tāpat tiks apspriesta gatavošanās NATO samitam Briselē un Eiropas Savienības un Kanādas attiecības.

Datu valsts inspekcija  nesaskata personas datu apstrādes pārkāpumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja  publicētajā sarakstā ar politisko organizāciju un partiju ziedotājiem, informēja inspekcijā. Partijas “KPV LV” līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa vērsusies pie tiesībsarga Jura Jansona, apgalvojot, ka KNAB, publiskojot informāciju par politiskā spēka ziedotājiem, aizskar viņas un citu personu tiesības.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vairs nebrīdina par plānotajām pārbaudēm un  tas palīdz efektīvāk atklāt iespējamos pārkāpumus, uzskata inspekcijas vadītāja Marianna Dreja. Veicot 74 dažādas pārbaudes bērnu aprūpes iestādēs, 16 gadījumos izdevies atklāt vardarbības pazīmes.  Konstatējot nopietnus bērnu tiesību pārkāpumus,  inspekcija par to nekavējoties informē tiesībsargājošās institūcijas, norāda Dreja.

Lielo skolu reitings, ko izstrādā Ata Kronvalda fonds, arī šogad ir bez būtiskām izmaiņām – līderos aizvien ir valsts ģimnāzijas. Lielo skolu vidū līdere nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, kas punktu ziņā gandrīz trīs reizes apsteidz reitinga otrajā vietā ierindoto Daugavpils Krievu vidusskolu – liceju. Trešajā vietā ir Rīgas Valsts 2.ģimnāzija, ceturtajā – Āgenskalna Valsts ģimnāzija, bet piektajā – Daugavpils Valsts ģimnāzija. Mazo skolu reitingā pirmo vietu atkārtoti ieņem RTU Inženierzinātņu vidusskola. Tai seko Rīgas Doma kora skola, trešajā vietā ir Zemgales vidusskola, ceturtajā – Daugavpils Saskaņas pamatskola un piektajā – Babītes vidusskola.

Igaunijas Jūras spēki par 30 miljoniem eiro modernizēs trīs ” mīnu tralerus. Tie tiks aprīkoti ar modernākām, precīzākām un daudz vieglāk uzturamām mīnu meklēšanas un likvidēšanas sistēmām, kas ļaus  būtiski ietaupīt resursus. Mīnu traleru modernizāciju veiks  Skotijā. Plānots, ka pirmais no tiem  Igaunijā atgriezīsies jau šā gada nogalē, bet abi pārējie – līdz nākamā gada beigām.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums  līdz 2030.gadam gatavojas investēt attīstībā septiņus miljardus eiro, sasniegt 725 miljonu eiro apgrozījumu un kļūt par reģiona mobilitātes līderi. Līdz 2030.gadam uzņēmums iecerējis palielināt pārvadājamo kravu plūsmu par 30% – līdz 70 miljoniem tonnu – un divkāršot pasažieru pārvadājumu apjomu, lai tas sasniegtu astoņus miljonus.

Avots:LETA