Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Rucavas novada domes deputāti ārkārtas domes sēdē nolēmuši lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju pašvaldības administratīvajā teritorijā, kas darīts pēc vietējo zemnieku lūguma, jo sausums apdraud šā rudens ražu. Iesniegumā norādīts, ka maijā, jūnijā un jūlijā Rucavas novadā lijis tik maz, ka pašlaik lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši.Rucavas novada zemnieki norāda, ka atjaunotie zālāji izdeguši un dod mazāku ražu. Dome lūdz izsludināt ārkārtējo situāciju, norādot uz likuma normu, kas šādi ļauj rīkoties, ja būtiski apdraudēta saimnieciskās darbības drošība.

 

Iekšlietu ministrija sagatavojusi likumu grozījumu projektus, kas paredz, ka ministrijas padotībā esošais Iekšējās drošības birojs izmeklēs Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu noziedzīgus nodarījumus. Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka Biroja kompetencē ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu, izņemot Valsts drošības dienesta, amatpersonu un darbinieku izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, kā arī ar vardarbību saistītu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirgens sagatavotos grozījumus ir parakstījis, un tie nosūtīti Finanšu ministrijai saskaņošanai.

 

Jaunās konservatīvās partijas un “Vienotības” Rīgas domes frakcijas joprojām vēlas ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā un nav gatavas paust atbalstu citas opozīcijas partijas – “Latvijas attīstībai” – Rīgas mēra amata kandidātam Viesturam Zepam, lai arī pieļauj, ka līdz ārkārtas vēlēšanām netiks nonākts un domes priekšsēdētāja amatā tiks ievēlēts “Gods kalpot Rīgai” virzītais Oļegs Burovs. Rīgā mēra nav kopš 21.jūnija. Nostrādājot nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais.

 

Uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāda apmērs valstij šobrīd pārsniedz 320 miljonus eiro. Tieslietu ministrijā informē, ka vairāk nekā 40 000 vecāku nepilda pienākumu uzturēt savus bērnus. Līdz ar to viņu vietā uzturlīdzekļi bērniem tiek izmaksāti no valsts budžeta, kas vidēji katru mēnesi sastāda 4,5 miljonus eiro, nodrošinot ar uzturlīdzekļiem aptuveni 40 000 bērnu.

 

 

Avots:  LETA