Ģenerālprokuratūra Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam uzrādījusi apsūdzības arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Prokuratūrā informē, ka 24.maijā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības abām personām, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī Krimināllikuma 195.panta trešā daļa. Par šādu noziegumu likums paredz brīvības atņemšanu no trim līdz divpadsmit gadiem. Prokuratūra uzskata, ka abas personas grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja noziedzīgi iegūtu 250 000 eiro legalizēšanu. KNAB Rimšēviču aizturēja pērn februārī.
Partijas “Gods kalpot Rīgai” frakcija patlaban nav apspriedusi jautājumu par iespējamām domes ārkārtas vēlēšanām, informē frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko, vienlaikus paužot viedokli, ka viņš patlaban neredz pamatojumu, kādēļ koalīcijas deputātiem vajadzētu atteikties no pienākuma vadīt Rīgu. GKR frakcijas sēde notiks, 6.jūnijā, kad, iespējams, minētais jautājums tiks apspriests. Pēc Stepaņenko teiktā, GKR patlaban koncentrējas uz domes darba stabilizēšanu, jo domes priekšsēdētājs Dainis Turlais joprojām turpina sarunas ar visu frakciju pārstāvjiem.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca sadarbībā ar bērnu slimnīcu Itālijā pētīs, kā uzlabot ārstniecības iestādes darbību un likt pacientiem justies pēc iespējas labāk, informē slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valdis Ābols, norādot, ka jau tagad katram pacientam, kurš slimnīcā uzturas vismaz diennakti, tiek nosūtīta anketa, lai noskaidrotu, ko pacientu vajadzēbām nepieciešams uzlabot gan attiecībā uz slimnīcas personālu, gan praktiskām lietām. Pēc slimnīcas vadības teiktā, viens no pirmajiem uzlabojumiem būs novērojams ēdināšanas jomā.
Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju Swedbank jau šī gada 9. septembrī pilnībā pārtrauks kodu karšu izmantošanu. Tuvojoties kodu karšu ēras noslēgumam, “Swedbank” apkopojusi statistiku par atlikušajiem kodu karšu lietotājiem un sniedz atbildes uz klientu biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Tiek lēsts, ka 3 mēnešu laikā no kodu kartes jāatsakās vēl 25% klientu. Kopš kodu karšu migrācijas sākuma 2018. gada augustā uz citiem autentifikācijas rīkiem pārgājuši 75% klientu, no kuriem vairums -priekšroku devuši lietotnei Smart-ID.
Jaunievēlētais valsts prezidents Egils Levits par prezidenta kancelejas vadītāju izvēlējies vēstnieku Andri Teikmani, kurš ir piekritis ieņemt šo amatu no 8.jūlija, kad nokārtos saistības par vēstnieka pienākumu pildīšanu ASV. Savukārt Levita padomniece saziņai ar sabiedrību būs Aiva Rozenberga, bet par Levita ārlietu padomnieci uzrunāta vēstniece Solveiga Silkalna.
Gada inflācija eirozonā maijā samazinājusies līdz 1,2%, salīdzinot ar 1,7% aprīlī, liecina “Eurostat” aplēses, pēc kurām enerģijas cenas maijā pieaugušas visstraujāk, gada izteiksmē palielinoties par 3,8%, bet aprīlī pieaugot par 5,3%.
Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” Starptautiskajā drošas dzelzceļa šķērsošanas dienā, 6.jūnijā, iepazīstinās ar jauno drošības kampaņu, lai atgādinātu par drošību dzelzceļa tuvumā un pievērstu sabiedrības uzmanību sekām, kas iespējamas, neievērojot noteikumus.
Meksika brīdinājusi ASV prezidentu Donaldu Trampu, ka pret Meksiku noteiktie preču tarifi pasliktinātu uz ASV plūstošo nelegālo imigrāciju un galu galā kaitētu abām valstīm. Meksikas un ASV amatpersonas Vašingtonā cenšas rast kompromisu nelegālās imigrācijas problēmai, kuras dēļ Tramps paziņoja par to, ka ASV no 10. jūnija noteiks 5% tarifu visām no Meksikas importētajām precēm. Līdz šim nekāda vienošanās nav panākta.
Japānā plašu rezonansi izraisījusi sociālo mediju kampaņa pret ģērbšanās kodeksu darba vietā un darba devēju prasībām, ka sievietēm darba vietā jāstaigā augstpapēžu kurpēs. Nepilni 20 tūkstoši sieviešu parakstījušas tiešsaistes petīciju, pieprasot valdībai aizliegt uzņēmumiem izvirzīt nosacījumu sievietēm darbā ierasties augstpapēžu kurpēs. Gadu desmitiem tika uzskatīts, ka uzņēmējiem darbā jāierodas kaklasaitē, bet tas ir mainījies kopš 2005.gada, kad Japānas valdība sāka kampaņu, mudinot kompānijas samazināt gaisa kondicionieru izmantošanu un elektrības patēriņu. Tagad liela daļa uzņēmēju un ierēdņu ikdienā darba neatrodas kaklasaitē.
Izdota izglītojoša un izklaidējoša grāmata krustvārdu mīklu formā “Atmini Latviju”, kurā ir ne vien 900 mīklas, bet arī bagātīgs publicēto fotomateriālu un mākslas darbu reprodukciju apjoms. Grāmatas autoru kolektīvs apzināti centušies piemeklēt fotoattēlus, kuri ir mazāk zināmi, meklējot tos valsts un privātajos arhīvos.
Avots: LETA