Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu arī uzņēmējam Aleksandram Krjačekam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” iepirkumiem, aģentūrai LETA apstiprinaviņa advokāts Valdis Ulmanis, atzštot, ka lieta, “protams ir saistīta ar Rīgas Satiksmi,” taču atsakās komentēt to plašāk. SIA “Alkom-Trans” līdzīpašnieks Krjačeks ir partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, kā arī ziedojis naudu Rīgas domes valdošajai partijai “Saskaņa” un vēl 2002.gadā arī partijai “Jaunais laiks”.
SIA “Alkom-Trans” mājaslapā norādīts, ka 2009.gadā aizsākts jauns virziens sadarbībā ar Čehijas uzņēmumu “Škoda Transportation”, sākot aktīvu zemo grīdas tramvaju “Škoda” ieviešana Latvijas tirgū.
Patlabn KNAB izmeklēšanā ir viens kriminālprocess par RS iepirkumiem, kas sākts novembrī pēc KNAB iniciatīvas un izmeklēšanā ir notikusi sadarbība ar Polijas Pretkorupcijas dienestu. KNAB izmeklētajā kriminālprocesā aizturētas sešas personas, savukārt Polijā izmeklētajā kriminālprocesā aizturētas divas personas. Pēc KNAB lūguma Latvijas tiesa šonedēļ jau piemēroja apcietinājumu Rīgas Satiksmes infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam, uzņēmējam Mārim Martinsonam un Čehijas uzņēmuma “Škoda Transportation” amatpersonai Vladislavam Kozakam.
Trīs gadu laikā pasaulē terorisma uzbrukumos bojā gājušo cilvēku skaits sarucis par 44%, liecina jaunākie Globālā terorisma indeksa dati. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē informē, ka samazinājusies arī terorisma ietekme uz globālo ekonomiku. Taču terorisms vēl aizvien ir globāls fenomens, kad 2017.gadā 67 pasaules valstīs terorisma dēļ gājis bojā vismaz viens cilvēks.
Lidsabiedrība “airBaltic” no 2019.gada vasaras sezonas palielinās iekšzemes lidojumu skaitu starp Rīgu un Liepāju no trīs līdz pieciem reisiem nedēļā.
24% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, dodoties darījumu braucienā, izmanto iespēju komandējumam pievienot dažas atpūtas dienas. Tikmēr trešdaļa sabiedrības šādu iespēju nav izmantojusi, norādot, ka darba devēja politika to nepieļauj. Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk iespēju darba darīšanām pievienot atpūtas dienas izmanto strādājošie 25-34 gadu vecumā.
Avots: LETA