Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv
zinas_15_3

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēs trīs pretendenti – koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits. Kandidātu pieteikšanas laiks saskaņā ar likumu ir noslēdzies. Ja Saeimas deputāti balsos kā solījuši, tad Levits varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis, ar kurām būtu gana kļūšanai par valsts pirmo personu. Vēl turpināsies frakciju diskusija, vai vēlēšanas tiks rīkotas maija beigās vai jūnija sākumā.

 

Piebilstams, ka pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā  un Vējonis pēc sava amata pilnvaru termiņa beigām būs pirmais eksprezidents, kuram netiks piešķirts valsts dzīvoklis, informē Valsts prezidenta kancelejā. Šādas izmaiņas būs saskaņā ar Saeimas 2013.gadā pieņemtajiem grozījumus likumā, kad valsts dzīvokļa vietā Vējonis un citi turpmākie eksprezidenti saņems palielinātu ikmēneša pensiju 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Eksprezidentiem pēc kļūšanas par deputātu vai ministru šo pensiju nemaksās.

 

Valdība šodien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, dodot mandātu oficiālajām konsultācijām ar pašvaldībām un sabiedrības informēšanai par iecerēto novadu reformu, paziņojumā medijiem informē ministrijā. Pirmās konsultācijas notiks 27.maijā Preiļos. Kopumā plānoti vairāk nekā 100 pasākumi ar novadu deputātu un iedzīvotāju dalību.

 

Risks, ka Eiropas Komisija pret Latviju varētu sākt tiesvedību par cieto putekļu daļiņu piesārņojuma normu pārsniegšanu, ir ļoti augsts, apliecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Jau 2015.gadā EK brīdināja Latviju, ka problēmas nerisināšanas gadījumā tai draud tiesu darbi un apjomīgas soda naudas. VARAM ekspertu ieskatā, Eiropas Savienības izvirzītos mērķus 2020.gadam Latvija sasniegt nevarēs.

 

Saeimas deputāts Aldis Gobzems ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzējis Satversmes aizsardzības biroja lēmumu nepiešķirt deputātam pielaidi valsts noslēpumam. Deputāta ieskatā pašreizējā situācija vērtējama kā nepārprotams “čekas” gājiens un politiska vēršanas pret viņu.

 

Valdība šodien Latvijas Kultūras akadēmijas rektora amatā atkārtoti apstiprināja Rūtu Muktupāvelu, kura bija vienīgā kandidāte augstskolas rektora amatam.

 

Lielbritānijas Konservatīvā partija palielinājusi spiedienu uz premjerministri Terēzu Meju, lai viņa atsakās no mēģinājuma panākt breksita kompromisu ar opozīcijā esošajiem leiboristiem.Gandrīz trīs gadus pēc referenduma, kurā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, joprojām nav skaidrs, kad, kā un vai tas vispār notiks.  Lielbritānijas parlaments trīs reizes noraidīja Mejas panākto vienošanos ar Briseli par izstāšanās nosacījumiem, un Meja galu galā piekrita pārējo ES dalībvalstu līderu piedāvājumu atlikt breksitu līdz, vēlākais, 31.oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās jau 12.aprīlī. Pēc tam Meja sāka sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem par iespējām izkļūt no breksita strupceļa, taču nav zināms, vai sarunas dos rezultātus.

 

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka vēlētos atbalstīt Francijas un septiņu citu valstu iniciatīvu cīņai ar klimata izmaiņām, taču mērķim jābūt sasniedzamam. Francijas vadītā iniciatīva aicina līdz 2050.gadam pilnībā apturēt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju.Šo ierosinājumu atbalstījušas arī Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Dānija, Zviedrija, Portugāle un Spānija. Merkele sākotnēji iniciatīvu noraidīja, paziņojot, ka nevar tai pievienoties, jo Vācijas mērķi vides un klimata jomā līdz 2050.gadam atšķiras no pārējo valstu mērķiem.Taču šodien klimata izmaiņām veltītā starptautiskā samitā Berlīnē kanclere pavēstīja, ka ideja tiks nodota izskatīšanai valdībā un diskusijas nav par to, vai Vācija to var sasniegt, bet par to, kā to izdarīt.

 

Avots:     LETA