Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš rosina valdību veidot bez Zaļo un zemnieku savienības, kā arī izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos, bet tieslietu un aizsardzības ministriem piešķirt premjera biedru funkcijas. Kariņš žurnālistiem sacīja, ka līdz trešdienai grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas – Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.
“Jaunās Vienotības” piedāvājumā par atbildības jomu sadalījumu vēl ir detaļas, par kurām jādiskutē, tomēr kopumā virziens ir atbalstāms, žurnālistiem sacīja Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Politiķis norādīja, ka konceptuāli piedāvājums varētu būt atbalstāms, bet atsevišķus jautājumus Jaunā konservatīvā partija vēl vēlētos pārrunāt ar premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu. Ko tieši Jaunā konservatīvā partija vēlētos mainīt piedāvātajā jomu sadalījumā, Bordāns neatklāja, norādot, ka vispirms to apspriedīs ar Kariņu. Precīzu tikšanās laiku Bordāns vēl nevarēja nosaukt.
Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti jeb tā dēvētie “čekas maisi” internetā tiks publicēti nākamajā dienā pēc attiecīgo Ministra kabineta noteikumu stāšanās spēkā, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālais arhīvā. Patlaban tiek gaidīts, kad spēkā stāsies pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumos.
Baltijas valstīm jāturpina proaktīvi strādāt pie tā, lai nākamajā Eiropas Savienības finanšu ietvarā būtu iespējams nodrošināt pēc iespējas augstāku ES līdzfinansējumu “Rail Baltica” projektam, šodien Baltijas Ministru padomes sanāksmē sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis. Sēdes laikā premjers tikās ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem. Puses apsprieda jautājumus, kas saistīti ar drošību, ES daudzgadu budžetu, kā arī “Rail Baltica” projektu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ir jāpārrunā ar ministriem un juristiem, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis. Kučinskis patlaban nav informēts par to, cik tālu ministrija tikusi ar likumprojekta izstrādi un kāds varētu būt dokumenta gala variants. Tāpat premjers neprognozēja, kad šo likumprojektu varētu skatīt Ministru kabinetā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajā SIA “Rīgas satiksme” iepirkumu lietā aizdomās turētās personas vajadzības gadījumā apcietinājumā var turēt vismaz 15 mēnešus. KNAB iepriekš sniegtā informācija liecina, ka kriminālprocess ir ierosināts pēc Krimināllikuma pantu par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu stingrākajām normām.
Zviedrijas iekšējais izlūkdienests paziņojis, ka neviena ārvalsts nav īstenojusi jebkādu visaptverošu kampaņu, lai iejauktos septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās. Tomēr Drošības policijas direktors Klāss Frībergs atzinis, ka kāda ārvalsts cenšas panākt “ilgtermiņa ietekmi uz Zviedriju”. Frībergs arī norādījis, ka iespējamo ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās palīdzējuši novērst savlaicīgie preventīvie pasākumi.
Ungārijā tūkstošiem cilvēku vakar izgāja Budapeštas ielās, lai protestētu pret Darba likuma grozījumiem, kas ievērojami palielina maksimālo pieļaujamo virsstundu skaitu, ko darba devēji prasīt no darbiniekiem. Kritiķi to nodēvējuši par “vergu likumu”, aizvadītajā nedēļā protestos Budapeštā izcēlušās arī sadursmes. Premjera Viktora Orbāna valdība uzstāj, ka reformas nāks par labu gan strādniekiem, gan uzņēmumiem, kam trūkst darbaspēka, bet par protestiem vaino Džordžu Sorosu.
Vācijas 16 federālo zemju iekšlietu ministri pieprasījuši ierobežot sociālos pabalstus tiem patvēruma meklētājiem, kas valstī ieradušies sākotnēji šķērsojot kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Šādu patvēruma meklētāju skaits, kam saskaņā ar tā dēvēto Dublinas sistēmu patvērums būtu bijis jāpieprasa pirmajā ES dalībvalstī, kurā tie ieradušies, Vācijā sasniedz vienu trešdaļu no kopējā patvēruma meklētāju skaitu.
Avots: LETA