Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv
15_00

Finanšu ministrija visu nozaru ministrijām saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes un atzinumi tiks gaidīti līdz 24.aprīlim, lai jau 28.aprīlī tās varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē. Nodokļu reforma, cita starpā, paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.

 

Nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, liecina Finanšu ministrijas saskaņošanai nodotās nodokļu reformas pamatnostādnes. Piemēram, izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī varētu stāties spēkā nākamā gada 1.martā.

 

No Zaļo un zemnieku savienības saraksta uz Rīgas domi kandidēs arī eksprezidents Andris Bērziņš, informē ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tāpat ZZS Rīgas mēra amata kandidāts šogad jūnijā notiekošajās pašvaldību vēlēšanām ir Armands Krauze.

 

Sliktais ceļu stāvoklis ik gadu Latvijas autovadītājiem rada zaudējumus vairāk nekā miljarda eiro apmērā, šodien ikgadējā konferencē sacīja uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, notrādot, ka šie zaudējumi rodas laika zuduma, lielāka degvielas patēriņa un amortizācijas dēļ. Tikmēr nepieciešamais ikgadējais finansējums valsts autoceļiem būtu nepieciešama 720 miljonu eiro apmērā. Piebilstams, ka šodien Jūrmalā notiek ikgadējā konference, kuras tēma ir Latvijas ceļi nākamajos 100 gados.

 

Latvijā ir Eiropas Savienībā otrs zemākais naturalizācijas līmenis, liecina “Eurostat” jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu. Saskaņā ar tiem mūsu valstī, tāpat kā Čehijā, 2015.gadā pilsonību ieguva 0,6 no katriem 100 valstī gada sakumā dzīvojušajiem ārvalstniekiem. Mazāks šis rādītājs bijis vien Igaunijā un Slovākijā. Savukārt visaktīvāk valstī dzīvojošie ārvalstnieki pilsonību ieguva Zviedrijā, Portugālē, Polijā un Itālijā. Latvijā 2015.gadā pilsonību ieguva 1897 cilvēki, no kuriem 3% bija citu ES-as valstu pilsoņi, bet 97% – nepilsoņi vai trešo valstu pilsoņi.

 

Avots:  LETA