Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 2019.gada valsts budžeta projektu.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.
Rīgas dome tuvākajā laikā plāno slēgt spēļu zāles visā galvaspilsētas administratīvajā teritorijā – gan centrā, gan mikrorajonos, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.
Rīgas domes komiteja šo jautājumu plāno skatīt rīt.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu.
Patlaban likumā paredzēts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās.
Finanšu ministrija rosināja ēnu ekonomikas mazināšanas nolūkos šo summu samazināt līdz 3000 eiro.
Likuma grozījumi paredz, ka fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu atsavināšanas darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro.
Ieviešot šīs izmaiņas,šā gada budžetā plānots iekasēt 675 000 eiro, bet nākamajos gados – 900 000 eiro.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neatklāj, vai korupcijā aizdomās turētais uzņēmējs un kordiriģents Aleksandrs Brandavs ievērojis drošības līdzekli un atgriezies Latvijā.
Pagājušajā nedēļā KNAB atklāja, ka personai pēc tās lūguma atļauts uz četrām dienām izbraukt no valsts.
KNAB skaidroja, ka atbilstoši likumam birojs seko līdzi, kā tiek ievēroti attiecīgajā kriminālprocesā piemērotie drošības līdzekļi.
Pats Brandavs uz tālruņa zvaniem un īsziņām neatbild.
Ja kāds no Krišjāņa Kariņa valdības ministriem saņemtu atteikumu pielaidei valsts noslēpumam, viņa vietā, iespējams, būtu jāmeklē cits ministrs, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni atzina Kariņš.
Zināms, ka pielaidi valsts noslēpumam saņēmuši veselības ministre Ilze Viņķele, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Satversmes aizsardzības birojā aģentūrai LETA nekomentēja, cik ministru atbilstība pielaides saņemšanai vēl tiek vērtēta.
Pedagogiem par savu tiesību ievērošanu būtu jāprasa paskaidrojumi ne tikai pie Saeimas, bet arī pie pašvaldību kā skolu dibinātāju durvīm, uzskata bijušais izglītības un zinātnes ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis.
Viņš atgādināja, ka trīs gados pedagogu atalgojuma palielināšanas kontekstā izdarīts daudz, tostarp sākot fundamentālu sistēmas sakārtošanu ar primāro mērķi nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību.
Rīt Saeimā atkārtoti tiks iesniegta iniciatīva par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vējonis iepriekš skaidroja, ka iniciatīvu iesniegs vēlreiz, ar cerību, ka jaunais parlaments domās citādāk, uzsverot, ka ir jāpieliek punkts šim jautājumam.
Vējoņa iniciatīvu konceptuāli atbalsta partiju apvienība “Jaunā Vienotība”, savukārt “Attīstībai/Par!” šo ieceri atbalstīšot “stingri”.
Tikmēr nacionālā apvienība balsošot pret , bet Zaļo un zemnieku savienībai vēl tikai lems par nostāju.
Lielbritānija ir lūgusi Eiropas Savienību atlikt “Breksitu” līdz 30.jūnijam, šodien, uzrunājot parlamentu, paziņoja premjerministre Terēza Meja.
Viņa pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt.
Somija jau otro gadu pēc kārtas atzīta par pasaulē laimīgāko valsti, bet Latvija ierindojas 53.vietā, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas ikgadējais ziņojums par 156 valstīm
Somijai seko Dānija, Norvēģija, Islande un Nīderlande.
Laimīgāko valstu desmitniekā iekļuvušas arī Šveice, Zviedrija, Jaunzēlande, Kanāda un Austrija.
Savukārt par nelaimīgākajām valstīm atzītas Dienvidsudāna, Centrālāfrikas Republika, Afganistāna, Tanzānija un Ruanda.
Vācija ierindojas saraksta 17.vietā, divas vietas augstāk par ASV, bet Krievija 68.vietā.
Igaunija atrodas saraksta 55.vietā, bet Lietuva – 42.vietā.
valstis vērtētas ņemot vērā iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, paredzamo veselīgas dzīves ilgumu, pastāvošo sociālā atbalsta sistēmu un korupcijas līmeņa uztveri.
Avots:LETA