Ziņas 18.00 23.05.2017.

Terorakts pusaudžu koncertā Mančestrā liecina, ka teroristu metodes kļūst arvien nežēlīgākas un šī uzbrukuma ietekmē NATO varētu izlemt par stingrāku rīcību terorisma apkarošanā, uzskata Latvijas Ārpolitikas Institūta pētnieks Māris Andžāns. Viņš norādīja, ka Mančestras “terorakts būs kairinātājs” šonedēļ gaidāmajā NATO samitā, kurā varētu lemt par stingrākiem soļiem terorisma apkarošanā, jo NATO kā organizācija šajā koalīcijā nedarbojas. Andžāns prognozē, ka diskusiju krustugunīs būs ne tikai NATO loma šajā koalīcijā, bet arī karavīru skaita palielināšana Afganistānā, kurā arī uzdarbojas “Islāma valsts”.

Vakar notikušā terorakta laikā Mančestras arēnā atradās vairāki Latvijas pilsoņi, raidījumam “LNT Dienas ziņas” pavēstīja Latviešu biedrības Mančestrā pārstāve un Mančestras domes deputāte Dzidra Nūra. Viņa pauda, ka Anglijas ziemeļrietumu pilsētā Mančestrā dzīvo tūkstošiem latviešu emigrantu un terorakta skartajā arēnā bija arī vairāki Latvijas valstspiederīgie. Šo cilvēku vidū bija arī 16 gadus vecā Lielbritānijā dzīvojošā latviešu skolniece Katrīna, vēstīja raidījums. Meitene nav guvusi fiziskus ievainojumus, taču viņa ir dziļā šokā. Latvijas vēstniecība Lielbritānijā ir izteikusi morālu atbalstu ģimenei.

Eiropas Komisijas veiktais Latvijas fiskālo plānu – iecerētās nodokļu reformas – novērtējums liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018.gadā. Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018.gadā nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta . Tomēr Latvijas Stabilitātes programmā iekļauts nominālais deficīts – 1,6% no IKP. EK uzsver, ka īstenojot nodokļu reformas pasākumus un neatrodot tiem pietiekamus kompensējošos mehānismus, strukturālais deficīts 2018.gadā var sasniegt 2,4% no IKP, kas ir būtiska novirze.

Latvijai plānoto nodokļu reformu ir jāturpina, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot Eiropas Komisijas publiskoto sākotnējo vērtējumu par Latvijas valdības iecerēto nodokļu pārmaiņu ietekmi uz valsts budžetu un fiskālo mērķu sasniegšanu. Viņaprāt, EK vērtējums ir nopietns signāls, kas jāņem vērā, bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jāatsakās no plāniem īstenot nodokļu reformu, kas palielinātu Latvijas konkurētspēju, sekmētu investīcijas un palielinātu ekonomikas izaugsmes potenciālu, vienlaikus ierobežojot ēnu ekonomiku un vairojot cilvēku rīcībā esošos ienākumus.

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidīja krimināli sodītās uzņēmējas Ināras Vilkastes sūdzību par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu atstāt spēkā viņas kandidatūras svītrošanu no kustības “Par neatkarīgu Latviju!” iesniegtā saraksta pašvaldību vēlēšanām Rīgā sodāmības dēļ. Tiesa konstatēja, ka Vilkastei pašlaik ir sodāmība par tīšu smagu noziegumu, kas nav nedz dzēsta, nedz noņemta, tāpēc viņu nevar pieteikt par kandidāti un viņa nevar tikt ievēlēta domē.

Pašai taksometru nozarei jānāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem jomas sakārtošanai, šodien sacīja Nodarbinātības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Apakškomisijas sēdē šodien notika diskusija par taksometru nozares problēmjautājumiem, kurā tostarp tika runāts par nodokļu nomaksas un tās kontroles problēmām, taksistu sociālo nodrošinājumu un darbalaika uzskaiti, kā arī par grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kuri patlaban ir Saeimā un ar kuriem iecerēts uzlabot situāciju taksometru jomā. Bērziņš pauda cerību, ka Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, nozare un pārējās iesaistītas puses līdz rudenim nāks klajā ar vēl kādiem priekšlikumiem nozares sakārtošanai – jo sevišķi saistība ar darbinieku sociālo nodrošinājumu.

Vācijas policija šodien veica kratīšanas autobūves koncerna “Daimler” birojos saistībā ar izmeklēšanu par iespējamu kaitīgo izmešu datu manipulācijām. Aptuveni 23 prokurori un 230 policisti piedalījās kratīšanu veikšanā 11 vietās Bādenes-Virtembergas, Berlīnes, Lejassaksijas un Saksijas federālajās zemēs. Vācijas autorūpniecības nozari smagi skāris “Volkswagen” tā dēvētais dīzeļgeitas skandāls, kas 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Avots:LETA