Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv
zinas_18_1

Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš topošo valdības deklarācijas projektu komentēšot piektdien, 11.janvārī. “Jaunās Vienotības” preses sekretārs Sandris Sabajevs žurnālistiem  pauda, ka, valdības deklarācijas projekta sadaļu iesniegšanas termiņš noslēdzas šovakar plkst.18, tomēr partija rēķinās, ka valdību veidojošo partiju frakciju vadītāji un ministru amatu kandidāti savus sagatavotos materiālus varētu iesūtīt arī nedaudz pēc noteiktā termiņa. Tāpat būs nepieciešams laiks iesūtīto materiālu izvērtēšanai un apstrādei.

Atliekot veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, pilnajā grozā paredzētās ambulatorās palīdzības sniegšanai personām, kuras nav samaksājušas sociālo nodokli, vajadzēs papildu 1 līdz 2 miljonus eiro, pieļauj veselības ministre Anda Čakša. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu līdz vasarai atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Galvenais šķērslis ārvalstu investīciju ieplūšanai Latvijā joprojām ir darbaspēka trūkums, liecina ikgadējais Ārvalstu investīciju vides indekss. Kopumā Latvijas investīciju vides vērtējums pērn nav mainījies, taču jaunas bažas rada Latvijas finanšu sektora iedragātā reputācija. Ārvalstu investoru aptaujā uzņēmumi norāda, ka valsts attieksme pret investoriem pērn ir uzlabojusies. Mazliet augstāk nekā 2017. gadā novērtēta arī veselības un sociālās aizsardzības kvalitāte, tomēr par hronisku problēmu atzīta nenoteiktība valsts politikā.

Lai apmierinātu lielo pieprasījumu pēc pretgripas vakcīnām, Vācija importējusi tūkstošiem devu no citām Eiropas Savienības valstīm. Amatpersonas joprojām aicina personas ar lielāko risku saslimt vakcinēties pret gripu, bet vienlaikus brīdinājušas, ka var paiet vēl divas nedēļas, kamēr visur valstī tiks piegādātas vakcīnas. Pagājušā gada gripas sezona bija smagākā, kādu Vācija pieredzējusi pēdējos gados. Gripas dēļ, iespējams, dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 000 cilvēku.

Lielbritānijas valdība šodien parlamentā cietusi kārtējo zaudējumu, deputātiem nobalsojot par priekšlikumu, ka valdībai trīs dienu laikā ir jāpaziņo, kādi būs tās nākamie soļi, ja parlaments nākamnedēļ noraidīs “Breksita” vienošanos, kas šobrīd šķiet visai ticami. Priekšlikums tika pieņemts ar 308 pret 297 balsīm. Britu likumdevēji šodien atsāka debates par premjerministres Terēzas Mejas “Breksita” vienošanos.

Francija un Vācija, cenšoties apliecināt, ka Berlīnes-Parīzes ass joprojām ir stipra, un demonstrējot apņēmību stāties pretī eiroskeptiski noskaņotajiem nacionālistiem, kas gūst arvien lielāku ietekmi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, vienojušās paplašināt 1963.gada līgumu par izlīgumu pēc Otrā pasaules kara. Paplašināto Elizejas līgumu, ko apstiprinājušas abu valstu valdības, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons gatavojas parakstīt 22.janvārī Āhenē, robežpilsētā, kas tiek uzskatīta par senu Eiropas vienotības simbolu.

Francijas “dzelteno vestu” protesta kustības aktīvisti, turpinot ieilgušo cīņu pret valdību, mudina līdzpilsoņus masveidā izņemt naudu no Francijas bankām.  Tuvojoties devītajai “dzelteno vestu” protestu sestdienai, aktīvisti ar šādiem aicinājumiem nākuši klajā sociālajos medijos. Protestētāji cer, ka tādējādi valdība tiks piespiesta ieklausīties viņu prasībās, arī aicinājumos uz tiešo demokrātiju, lai pilsoņi tautas balsojumu ceļā varētu ierosināt likumus.

Teju piecdesmit migrantiem, kuri kopš decembra atrodas uz diviem Vācijas bezpeļņas organizācijas kuģiem Vidusjūrā, būs atļauts izkāpt krastā Maltā. Migrantus tālāk uzņems astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis – Vācija, Francija, Portugāle, Īrija, Rumānija, Luksemburga, Nīderlande un Itālija. Līdz šim nevienam no abiem kuģiem netika dota atļauja piestāt kādā ostā un izlaist cilvēkus krastā.  Tas izpelnījās asu kritiku no Romas pāvesta, cilvēktiesību un migrantu aizstāvības organizācijām.

Avots: LETA