Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv
zinas_18_5

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par turpmāko rīcību saistībā ar Latvijas Televīzijas valdi lems pēc Lieldienām, informē NEPLP vadītāja Dace Ķezbere, norādot, ka padomei ir juridiski jāizvērtē radusies situācija, ņemot vērā, ka Latvijas Televīzijas pagaidu valdes locekle Vikija Valdmane-Rozenberga amatā iecelta uz konkursa laiku. NEPLP par minēto lems 25.aprīlī.

Jāatgādina, ka Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Gunta Līdaka, kura bija atbildīga par komerctelevīziju nozares pārraudzību, paziņojusi par atkāpšanos no amata, norādot, ka situācijā, kas izveidojusies ap NEPLP, viņa uzskata par neiespējamu turpināt darbu padomē, jo patlaban sabiedriskais medijs un padome tiek izmantoti kā politisks instruments savstarpējo rēķinu kārtošanā un šādā situācijā profesionāls darbs neesot iespējams.

 

Iespējams, jau drīzumā diskusijām Saeimā varētu tikt iesniegts priekšlikums par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, informē Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis. Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 280 eiro. Kā norāda Iekšlietu ministrijas pārstāvis, patlaban ir no jauna jāpārvērtē, vai valsts ir gatava pieņemt atbildīgus lēmumus attiecībā par narkotiku lietošanas atbildību, sodu politiku un to – vai kriminālatbildība par narkotiku lietošanu “dod sabiedrībai savu atturošo efektu”.

 

Latvijā puse jeb 50% uzņēmumu vadītāju uzskata, ka valsts ekonomikā izaugsme tuvākajos 12 mēnešos paātrināsies. Savukārt Igaunijā šādas prognozes izteikuši vien 10% aptaujāto uzņēmumu vadītāju, bet Lietuvā – 23%. Vienlaikus 12% Latvijas uzņēmēju pauduši uzskatu, ka valsts ekonomikā izaugsme turpmākajos 12 mēnešos samazināsies.Tāpat noskaidrots, ka Latvijā 92%-iem uzņēmēju kļuvis grūtāk atrast darbiniekus. Vienlaikus Lietuvā uz darbaspēka trūkumu norādījuši 86% aptaujāto uzņēmēju, bet Igaunijā 75% uzņēmēju atzinuši, ka darbiniekus šobrīd atrast kļuvis grūtāk.

 

Rīgas apgabaltiesa šodien atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu krimināllietā, kurā par izspiešanu apsūdzēts Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un tā brīža Ogres televīzijas īpašnieks Artūrs Robežnieks. Pirmās instances tiesa Helmanim un Robežniekam katram piesprieda 38 000 eiro sodu par izspiešanu grupā.

 

AB dambja pārbūve Nacionālās koncertzāles būvniecībai nebūtu sarežģīts un dārgs process, jo tā paplašināšanā izmantojamās tehnoloģijas ir zināmas,  šodien diskusijā par potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām sacīja arhitekts Andis Sīlis. Arhitekts norādīja, ka AB dambis joprojām stāv uz vairāk nekā 100 gadus seniem koka pāļiem, un, jo ilgāk dambja renovācija tiks iekavēta, jo dārgāka tā kļūs. Tāpat, viņaprtāt, salīdzinot ar citām Rīgas vietām, Nacionālās koncertzāles būvniecība AB dambī varētu būt lētāka.

 

No pirmdienas, 15.aprīļa, tiks sākti ielas seguma atjaunošanas darbi Rīgā, Krasta ielā, kas nozīmē, ka būvdarbu zonā no Ogres ielas līdz Salu tiltam, abos braukšanas virzienos tiks slēgtas malējās labās joslas un satiksme tiks nodrošināta pa divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbu zonā noteiks maksimālā atļautā braukšanas ātruma ierobežojumus – pamatbrauktuvē 50 kilometri stundā, bet vietējās satiksmes joslās – 30 kilometri stundā. Automašīnu novietošana Krasta ielā būs aizliegta.

 

Indonēzijas austrumus satricinājusi 6,8 magnitūdas stipra zemestrīce, pēc kuras izsludināta cunami trauksme, paziņojis ASV Ģeoloģijas dienests. Ziņu par bojāgājušajiem vai cietušajiem nav. Pērn septembrī Sulavesi salas rietumdaļu skāra 7,5 magnitūdas stipra zemestrīce, kuras izraisītais cunami nopostīja Palu pilsētu. Katastrofā dzīvību zaudēja vairāk nekā 4300 cilvēku.

 

Lielbritānijas valdība apturējusi ārkārtas gatavošanos bezvienošanās breksitam.Britu laikraksts “The Guardian”, cita starpā vēsta, vēsta, ka pie savu agrāko pienākumu pildīšanas atgriezīsies 6000 ierēdņu, kas bija norīkoti, lai gatavotos bezvienošanās breksitam, kam tika atvēlēti 1,5 miljardi sterliņu mārciņu. Lai dažādos sektoros gatavotos bezvienošanās breksitam, valdība kopumā rēķinājusies ar četriem miljardiem mārciņu. Jau vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pieņēmusi pārējo ES dalībvalstu līderu piedāvājumu atlikt breksitu līdz, vēlākais, 31.oktobrim, tādējādi novēršot haotisku Lielbritānijas izstāšanos no ES-as bez vienošanās jau 12.aprīlī.

 

Sigulda nākamā gada februārī varētu uzņemt Eiropas čempionātu skeletonā un bobslejā, kas notiktu vienlaicīgi ar Pasaules kausa posmu. Tiesa, pagaidām tas vēl nav oficiāli apstiprināts, bet sagaidāms, ka tas varētu notikst jūnijā notiekošajā Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas kongresā.

 

Avots:    LETA