Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātajā administratīvi teritoriālās reformas modelī iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pašvaldība pēc Rīgas būtu Daugavpils, bet mazākā – Līvāni, liecina ministrijas izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā iekļautā informācija. Šādu karti saskaņošanai sadarbības partneriem ministrija nodos pēc sarunām ar pašvaldībām. Tiesa gan, ievērojamas izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējo piedāvājumu, karte nav piedzīvojusi un korekcijas ieviestas tikai Pierīgā, paredzot tur izveidot arī Ulbrokas novadu.

Šodien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Pasta likumā, kas paredz piešķirt preses piegādēm papildu 3,7 miljonus eiro. Likumprojektam noteikta steidzamība, bet tā spēkā stāšanās datumu noteiks Saeima. Vakar pēc valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdes satiksmes ministrs Tālis Linkaits stāstīja, ka Satiksmes ministrija atradusi nepieciešamos papildu 3,7 miljonus eiro preses piegādēm.

Valdība šodien iepazinās ar informatīvo ziņojumu, kurā pausts, ka tiesību aktos noteiktie ierobežojumi bijušās Valsts drošības komitejas darbiniekiem un informatoriem būtu atceļami. Ziņojumā skaidrots, ka jebkāda normatīvā regulējuma vājināšana ar nacionālo drošību saistītos jautājumos pašlaik ir vērtējama ļoti uzmanīgi, un būtiski šajos jautājumos ņemt vērā valsts drošības iestāžu viedokli. Attiecīgi nav saskatāms pamatojums tiesību aktos noteikto ierobežojumu VDK darbiniekiem un informatoriem atcelšanai.

Akciju Sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi”  sāk satiksmes drošības kampaņu “Nebrauc autā!”, kurā atgādinās, kas jāņem vērā, veicot dažādus manevrus, un ko nozīmē ceļa horizontālais apzīmējums. Teju puse autovadītāju atzīst, ka, veicot apdzīšanas manevru, tā vidū ir gadījies attapties, ka nav pietiekami labi novērtēta situāciju uz ceļa. Apdzīšana ir viens no bīstamākajiem manevriem uz autoceļa, un neveiksmīga apdzīšana ir viens iemesliem smagiem ceļu satiksmes negadījumiem.

Saeimas Juridiskā komisija šodien virzīšanai Saeimā otram lasījumam asās debatēs atbalstīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas, cita starp paredz arī aizliegumu Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem saņemt atalgojumu sociālajos uzņēmumos.

Valdība šodien atbalstīja 58 personu, tostarp divu nepilngadīgu bērnu uzņemšanu Latvijas pilsonībā. No pilsonības pretendentiem 66% ir krievi, 16% ukraiņi, 5% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 26% pilsonības pretendentu ir pamata, 41% – vidējā, 32% – augstākā izglītība. Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 146 832 personas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecere atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada un pievienot to jaunajam Ulbrokas novadam vērtējama negatīvi, žurnālistiem pavēstīja Inčukalna novada, ko reforma paredz integrēt Siguldas novadā, domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko. Viņš uzskata, ka Inčukalna novada atdalīšana no pilsētas radīs grūtības vēlēšanās, jo aptuveni 2100 vēlētāju tiks pievienoti Ulbrokas novadam, bet vēl 2900 balsstiesīgo Siguldas novadam.

Savukārt Salaspils novads jau līdz šim bija pietiekami labi pārvaldīts novads, tāpēc novada robežu neskaršana pilnībā apmierina, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Sākotnējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājumā bija paredzēts Salaspils novadam pievienot Ropažu un Stopiņu novadus.

Gatavojoties gaidāmajai mazākumtautību skolu pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā, valdība šodien pieņēma nepieciešamās izmaiņas noteikumos, kas nosaka, ka uz mācībām valsts valodā pāries pakāpeniski no 2020.gada 1.septembra. Izmaiņas veiktas atbilstoši Saeimā pērnā gada martā pieņemtajiem grozījumiem “Izglītības likumā”, kas nosaka pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā.

No 1.septembra visas personas ar invaliditāti, kuras saņēmušas atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, augstākās izglītības iegūšanai varēs saņemt šo pakalpojumu par valsts finansējumu, šodien lēma valdība. Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Kārtībā, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, paredz noteikt kārtību, kādā asistenta pakalpojumu augstākās izglītības posmā var saņemt visas personas ar invaliditāti.

Avots: LETA