Latviju oficiālā vizītē šodien un rīt apmeklēs Veseksas grāfs, Lielbritānijas princis Edvards un viņa dzīvesbiedre, grāfiene Sofija. Vizīte veltīta Latvijas valsts simtgadei un stiprinās abu valstu divpusējās attiecības. Princis Edvards ir trešais, jaunākais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēls un desmitais rindā uz Apvienotās Karalistes troni.
Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam. Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām, kas publiskots šodien prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad. Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad 3,5% apmērā.
Politiskās partijas, kas varētu piedalīties valdības veidošanā, šodien oficiāli sāks divpusējās sarunas. Jaunā konservatīvā partija informējusi, ka šodien tiksies ar “KPV LV”, pēc tam ar partiju “Attīstībai/Par!”. Savukārt rīt JKP iecerētas sarunas ar “Jauno Vienotību”, nacionālo apvienību , kā arī Zaļo un zemnieku savienību . JKP ir gatava būt stūrakmens valdības veidošanā un pastāvēšanā, paziņojis politiskā spēka līderis Jānis Bordāns. Politiķis vairākkārt uzsvēra, ka pašlaik jārunā par darbiem un iespējamiem koalīcijas modeļiem, nevis amatiem.
Lai gan Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis 13.Saeimas vēlēšanās palicis pirmais aiz “svītras” Zemgales vēlēšanu apgabalā, politiķis norāda uz vēlētāju viņam ievilktajiem plusiem un sola turpināt darboties politikā, tai skaitā arī piedalīties valdības veidošanas sarunās. Ja kāds no Zemgales deputātiem sāk strādāt valdībā, politiķis neizslēdza iespēju ieņemt deputāta t.s. “mīksto” mandātu.
Valdība šodien lems par astoņu ar pusi tūkstošu eiro vienreizējā pabalsta piešķiršanu septembrī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā dzimušajiem trīnīšiem. 27.septembrī piedzimuši divi zēni un meitene. Viņi ir šogad ceturtie trīnīši.
Valdības darba kārtībā šodien ir arī lēmums par vairāk kā 359 tūkstošu eiro piešķiršanu vairākām ministrijām, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar purva un meža ugunsgrēku dzēšanu Talsu novada Valdgales pagastā un Mazsalacas novada Ramatas pagastā. Šis gads izcēlās ar pēdējās desmitgades lielākajiem un bīstamākajiem ugunsgrēkiem.
Jūrmalas domes komitejā šodien plānots spriest par to, vai motociklistiem atcelt iebraukšanas maksu pilsētā. Motoklubu Asociācija domē iesniegusi oficiālu pieprasījumu atcelt motocikliem un mopēdiem iebraukšanas maksu Jūrmalā, jo motociklistiem Latvijā un citviet Eiropā par stāvvietām nav jāmaksā, tāpēc arī neesot pamata maksāt par iebraukšanu pilsētā. Savukārt, vairums jūrmalnieku, kuri piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, pauduši atbalstu tam, ka iebraukšanas maksa motociklistiem būtu jāsaglabā.
Pētnieciskās žurnālistikas vietne “Bellingcat” vakar paziņojusi, ka identificējusi otru personu, kas tiek turēta aizdomās par bijušā Krievijas izlūkdienesta aģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu. Persona, kas Lielbritānijā martā ieceļoja kā Aleksandrs Petrovs, patiesībā ir militārais ārsts Aleksandrs Miškins, kurš strādā Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldē, kura plašāk pazīstama kā GRU. Miškins dzimis 1979.gadā Arhangeļskas apgabalā, beidzis Krievijas Militārās medicīnas akadēmiju, iegūdams karaflotes ārsta grādu. Jau studiju laikā viņu rekrutējusi GRU, kur viņam piešķirta viltus identitāte un izsniegti ceļošanas dokumenti uz Aleksandra Petrova vārda.
Uzticība Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam kritusies līdz 39%, liecina pirmdien publiskotie aptaujas rezultāti. Tas ir zemākais Putina reitings, kāds fiksēts kopš 2014.gada, pirms Kremlis spēja strauji atgūt popularitāti, okupējot un anektējot Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Levadas centra direktors Ļevs Gudkovs atzinis, ka sociālā spriedze aug kopš pagājušā gada beigām un to nosaka dažādi faktori, tostarp reālo ienākumu samazināšanās un cenu pieaugums. Tas novedis ne tikai pie uzticības mazināšanās Putinam, bet arī citiem viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, piemēram, aizsardzības ministram Sergejam Šoigu un ārlietu ministram Sergejam Lavrovam.
Ukrainā vakar sākušās plašas gaisa spēku mācības, kurās piedalās arī ASV un citas NATO valstis. Manevri , kas ilgs līdz 19.oktobrim, notiek Ukrainas rietumos. Tajos piedalās aptuveni 700 karavīri, no kuriem puse pārstāv NATO dalībvalstis, tostarp ASV, Lielbritāniju, Nīderlandi, Poliju un Rumāniju. Mācību mērķis ir attīstīt reģiona spējas gaisa telpas aizsargāšanā un veicināt mieru un drošību caur sadarbību.
Avots:LETA