Šodien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola iesniegs Saeimā 2018.gada budžeta projektu ar 28-ņu pavadošo likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.-2020.gadam.
Valdībā darbs pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas noritēja ļoti gludi un ir izdevies sagatavot ļoti labu budžetu, Latvijas Televīzijas rīta raidījumā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa minēja, ka nākamā gada budžetā galvenās prioritātes ir aizsardzība un iekšējā drošība, kā arī veselība. Vienlaikus Reizniece-Ozola atzina, ka pilnīgi visām interesēm nekad nevarēs izdabāt, jo valsts drīkst tērēt tikai to naudu, kas ir nopelnīta.
Diskutējot par “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja nomaiņu, kā viens no kandidātiem uz šo amatu vērtēts arī ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens, kuram tādā gadījumā būtu jāatgriežas darbā parlamentā un jāatstāj ministra amats, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Jautājums par “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāju ir aktuāls, jo pašlaik to vada Solvita Āboltiņa, kura plāno nolikt parlamentārietes mandātu un atgriezties diplomātiskajā dienestā. “Vienotībai” bez Ašeradena esot arī citi kandidāti, tāpēc diskusijas vēl priekšā.
Saeimas komisijā šodien tiks spriests par pašvaldību padotībā esošo internātskolu darbību no nākamā gada 1.janvāra. Latvijas pašvaldību savienība vēlējās panākt, ka internātskolām nepieciešamo finansējumu turpina segt no valsts budžeta līdz ministrija būs izstrādājusi atbilstošu internātskolu finansēšanas modeli. Savukārt valdības nostāja ir, ka no valsts budžeta tiks nodrošināta pedagogu darba samaksa un 1.-4.klašu skolēnu ēdināšana, bet izglītojamo uzturēšanos citu pašvaldību internātskolās pašvaldības segs savstarpēji.
No šodienas līdz 13.oktobrim Latvijā viesojas žurnāliste no Irākas Hanīna Džamīla, lai kopā ar žurnālistiem, studentiem, skolēniem, NVO pārstāvjiem un citiem interesentiem diskutētu par migrācijas un bēgļu tematiem un to atspoguļojumu medijos.
No šodienas līdz 13.oktobrim aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzturēsies darba vizītē Gruzijā, lai piedalītos Gruzijas aizsardzības un drošības konferencē. Gruzija ir viena no galvenajām Austrumu partnerības valstīm, ar kuru Latvija sadarbojas 2002.gadā noslēgtā līguma ietvaros. Valstu sadarbība kļuva ciešāka pēc 2008.gada Krievijas agresijas Gruzijā.
Latvijas mazākumtautību pilsoņi aizvien vairāk jūtas piederīgi Latvijai, atklāts pētījumā “Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā”. Šogad šādu atbildi sniedza ir 84% aptaujāto, bet pirms diviem gadiem tie bija 67%. Tāpat piederības sajūtu parāda ir lepnus ar Latvijas valsti – 59% aptaujāto lepojas vai drīzāk lepojas. Tomēr vidēji 8% nejūtas piederīgi Latvijas sabiedrībai. Rīgā un Latgalē tie ir 10%. Pētījuma atklāj,ka samazinājies to cilvēku īpatsvars, kas padomju laikus vērtē kā ļoti labus un uzlabojies neatkarīgās Latvijas vērtējums. Savukārt attiecībā uz valsts valodas lietojumu 46% atzina, ka labprāt runā latviski.
Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, vakar sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons. 1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par “neatkarīgu valsti”, tomēr šis process ir jāiesaldē uz vairākām nedēļām, sacīja premjers. Spānijas valdība tikmēr Pudždemona paziņojumu nosauca par nepieņemamu.
Izraēlas izlūkdienestu darbinieki, kas izspiegojuši Krievijas valdības hakerus, atklājuši, ka tie izmanto uzņēmuma “Kaspersky Labs” antivīrusa programmu, kuru lieto 400 miljoni cilvēku visā pasaulē, ieskaitot ASV valdības iestādes, vakar vēstīja ASV mediji. Pirms mēneša ASV Iekšzemes drošības ministrija deva rīkojumu valdības aģentūrām pārtraukt izmantot “Kaspersky Lab” produktus. Pagājušajā mēnesī ASV Nacionālā izlūkošanas padome pabeidza slepenu ziņojumu, kuru sniedza sabiedrotajiem NATO, ka Krievijas Federālajam Drošības dienestam varētu būt pieeja “Kaspersky” klientu datubāzēm un izejas kodam.
Savvaļas ugunsgrēkos, kas plosās Kalifornijas štata vīna reģionā, dzīvību zaudējuši jau 17 cilvēki, bet tūkstošiem bijuši spiesti evakuēties. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku guvuši ievainojumus. Kalifornijas gubernators Džerijs Brauns ārkārtas stāvokli izsludinājis astoņos apgabalos. Liesmas izpostījušas 46 500 hektāru lielu teritoriju, iznīcinot 2000 ēku. Štatā plosās 17 lieli ugunsgrēki. Spēcīgs vējš tiek prognozēts arī šodien, raisot bažas, ka tas ugunsgrēkus varētu vēl uzkurināt.
Avots:LETA