Saeimas apakškomisijā šodien spriedīs par pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai līdz gada beigām.
Kā zināms, viena no “Moneyval” rekomendācijām attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir saistīta ar vienošanos par “ABLV Bank” kreditoru pārbaužu metodoloģiju.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sacīja, ka viņam ir ticība, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Kontroles dienests līdz 20.februārim par to vienosies .
Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien uzklausīs valsts iestāžu pārstāvjus par to, kas tiek darīts Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojumā identificēto problēmu risināšanā.
Komisijas sēdē tiks spriests par to, kas jādara, lai Latvija neiekļūtu “Moneyval” “pelēkajā sarakstā” jeb ko no Latvijas sagaida starptautiskie sadarbības partneri.
Šodien valdības sēdē plānots uzklausīt tieslietu ministra Jāņa Bordāna ziņojumu par tiesiskuma stiprināšanu jeb tieslietu sistēmas attīstību.
Sabiedrība ir norādījusi, ka ļoti maz lietu, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu un korupciju, nonāk līdz tiesai, uzsvēra Bordāns. Pēc viņa teiktā, vēl mazāk esot tiesu kvalitatīvu spriedumi šādās lietās, kas kopumā atturētu no attiecīgo noziegumu veikšanas.
Veselības ministrei Ilzei Viņķelei būtu jāpārskata slimnīcu finansēšanas modelis un jāievieš taisnīgs kompensācijas mehānisms, uzskata Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols.
Viņaprāt, esošais slimnīcu finansēšanas modelis nav balstīts uz reālajām izmaksām un rada neadekvātu slimnīcu darba novērtējumu. Tā dēļ gadu no gada netiek piešķirts atbilstošs finansējums, kas segtu izmaksas.
Saeimas komisija šodien iepazīsies ar Valsts policijas pagājušā gada darba rezultātiem.
VP priekšnieks Ints Ķuzis atzinis, ka atsevišķās jomās rādītāji ir nelabvēlīgi, proti, pērn pieaudzis slepkavību skaits un arī satiksmes negadījumos bojāgājušo daudzums.
Šodien Saeimā notiks arī Mediju politikas apakškomisijas sēde, kurā paredzēts runāt par “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio” finanšu situāciju.
Skatot 2019.gada valsts budžetu, valdība atbalstīja to, ka Latvijas Radio un televīzijai papildus tiks piešķirti gandrīz 765 ,2 tūkstošus eiro.
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja izpildrīkojumu, kas pilnvaro izmantot valdības resursus valsts mākslīgā intelekta spēju veicināšanai, ņemot vērā pazīmes par Ķīnas progresu šajā jomā.
Precīzs budžets šim nolūkam netika izpausts.
Ķīna kopš 2017.gada ir publiski atbalstījusi modernizēta mākslīgā intelekta programmas un solījusi ražot pirmšķirīgu tehnoloģiju globālā līmenī, apdraudot ASV dominējošo lomu tehnoloģiskajās inovācijās.
ASV republikāņu un demokrātu senatoru grupa pirmdien paziņoja, ka ir panākta principiāla vienošanās par valdības finansēšanu vēl pirms prezidenta Donalda Trampa noteiktā termiņa, kura neievērošanas gadījumā federālās valdības darbs varētu tikt atkal apturēts.
Esot panākta vienošanās par teju 1,4 miljardu dolāru atvēlēšanu nožogojuma būvei uz robežas ar Meksiku, kas gan ir krietni mazāk nekā Trampa pieprasītie 5,7 miljardi.
Par šiem līdzekļiem tiks finansēts 89 kilometrus garš posms Riograndes ielejā, Teksasas dienvidos.
Vienošanās vēl ir jāapstiprina Baltajam namam.
Pieredzējušais uzbrucējs Miķelis Rēdlihs ģimenes pieauguma dēļ nepalīdzēs Latvijas izlasei šī gada pasaules čempionātā hokejā, “Latvijas Televīzijas” raidījumam “Sporta Studija” atklāja Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.
34 gadus vecais uzbrucējs Latviju pārstāvējis 12 pasaules čempionātos un piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs.
Pasaules čempionātā, kas Slovākijā notiks maijā, Latvijas izlase cīnīsies B grupā ar Krieviju, Zviedriju, Čehiju, Šveici, Norvēģiju, Austriju un Itāliju.
Pēdējo dienu atkušņa un lietus ietekmē Latvijas upēs, galvenokārt valsts rietumu un centrālajā daļā, turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Straujāk ūdens kāpj Kurzemes un Zemgales upēs. Pēdējās piecās dienās Bārtā ūdens līmenis paaugstinājies par 1,5-2,5 metriem, citās Kurzemes upēs – caurmērā par 1-1,6 metriem.
Vidzemes un Latgales upēs ūdens līmeņa kāpums pārsvarā nav pārsniedzis pusmetru.
Hidrologi prognozē, ka Kurzemes upēs augstākais ūdens līmenis būs šīs nedēļas vidū, lielākajā daļā Zemgales upju – šīs nedēļas vidū un otrajā pusē, Austrumlatvijas upēs – vēlāk.
Atsevišķos upju posmos iespējama ledus iešana un palieņu applūšana, bet plūdi nav gaidāmi.
Avots:LETA