Milzu ugunsgrēks, kas vakar vakarā izcēlās Parīzes Dievmātes katedrālē, “tiek kontrolēts” un ir daļēji nodzēsts, šorīt paziņoja Parīzes ugunsdzēsēji.
Viņiem izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni.
Uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma. Sabruka torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.
Parīzes mērs Anna Idalgo sacīja, ka ir izglābta ievērojamā mākslas darbu un svētlietu kolekcija, kas atradās šajā katedrālē.
Cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji, no kuriem viens cietis.
Ugunsgrēka izcelšanās varētu būt saistīta ar veiktajiem renovācijas darbiem. Parīzes prokuratūra sākusi izmeklēšanu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau vakar paudis Latvijas solidaritāti Francijas iedzīvotājiem saistībā ar ugunsgrēku slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē.
Ministrs sociālajā tīkla “Twitter” vēsta, ka šis ugunsgrēks viņam atsauc atmiņā baisās un skumjās sajūtas, kādas izjutis pirms teju sešiem gadiem, kad dega Rīgas pils.
Pasaule ir reaģējusi ar šoku, skumjām un lūgšanām uz vakar vakarā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlušos milzu ugunsgrēku, paužot vienotību un solidaritāti ar Francijas tautu.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess piedāvāja Francijai savas valsts palīdzību katedrāles atjaunošanā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja , ka lūgs starptautisku palīdzību katedrāles atjaunošanai, iesaistot arī pasaules “dižākos talantus”. Daudzi pasaules valstu un sabiedrisko organizāciju līderi paudiši skumjas un solidaritāti ar francijas tautu.
Ja tagad būtu iespēja vēlreiz ieviest tā dēvēto nodokļu reformu, kas tika īstenota Māra Kučinska valdības laikā, tad toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola rīkotos tieši tāpat kā toreiz, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina politiķe, kura tagad kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Politiķe peibilga, ar tagadējo pieredzi viņa būtu pievērsusi lielāku uzmanību sabiedrības izglītošanai un nodokļu reformas izskaidrošanai.
No 2018.gada 1.janvāra Ieviešot nodokļu izmaiņas, IIN sistēma kļuva sarežģītāk administrējama, bet 2019.gadā daudzi iedzīvotāji bija nepatīkami pārsteigti par to, ka reformas rezultātā viņi palikuši parādā valstij.
Partijas “KPV LV” ministri joprojām nav saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča.
Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šādas pielaides pagaidām nav arī pārējiem ministriem no viņas partijas. Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un ekonomikas ministram Ralfam Nemiro.
Pašlaik nav publisku ziņu, ka pielaide būtu piešķirta arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, kurš valdībā pārstāv politisko apvienību “Attīstībai/Par!”.
Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, kurš iepriekš norādījis, ka vēlētos visas koalīcijas atbalstu, piekritis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, to viņš apliecināja Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma”.
Iepriekš Levits publiski norādīja, ka “negribētu un nevarētu būt” tikai vienas partijas virzīts kandidāts uz Valsts prezidenta amatu.
Vakar koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Levitu.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards šodien kopā ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministriem Strasbūrā tiksies ar Eiropas Savienības budžeta un cilvēkresursu komisāru Ginteru Etingeru, lai apspriestu ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam.
Tikšanās laikā plānots uzsvērt nepieciešamību ieviest taisnīgus tiešos maksājumus visu dalībvalstu lauksaimniekiem.
Vācijā vairāk nekā 80 000 cilvēku ar intelektuālu un garīgu invaliditāti ieguvuši vēlēšanu tiesības un varēs piedalīties gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vakar nospriedusi Vācijas Konstitucionālā tiesa.
Spriedums attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir tiesas noteikts aizbildnis, kas viņiem palīdz visās jomās garīgo vai intelektuālo traucējumu dēļ.
Janvārī tiesa bija nospriedusi, ka pastāvošie likumi, kas cilvēkiem ar intelektuālu invaliditāti liedza vēlēšanu tiesību īstenošanu, ir nekonstitucionāli.
Sanktpēterburgas miljonārs Andrejs Katkovs gatavojas celt akvaparku Igaunijas ziemeļaustrumos.
Tā celtniecību gatavojas sākt jau maijā un pirmos viesus cer uzņemt nākamā gada vasarā.
Akvaparka platība būs gandrīz 2000 kvadrātmetru un to būvēs Zviedrijas kompānija.
Plānoto investīciju apmēri netiek izpausti, bet eksperti lēš, ka tie varētu sasniegt aptuveni astoņus miljonus eiro.
Iecerēts, ka jaunais akvaparks piesaistīs tūristus no Eiropas un Krievijas, pirmām kārtām no Sanktpēterburgas, gan pašas Igaunijas iedzīvotājus.
Vēl īss ieskats laikapstākļu vēsturē šajā dienā. Pirms gada bija pārsvarā mākoņains laiks, daudzviet uzlija. Gaisa temperatūra Rīgas centrā naktī nenoslīdēja zem +12 grādiem un dienā sasniedza +21 grādu, silta diena bija arī citviet.
Bet 2017.gadā šajā dienā, kas bija Lieldienu svētdiena, daudzviet īslaicīgi sniga un pūta brāzmains ziemeļu vējš. Naktī valdīja sals līdz -6 grādiem un dienā nekļuva siltāks par +4 .
Avots:LETA