Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Ministrijas 2019.gada budžetā algām vēlas papildus 141,9 miljonus eiro, liecina  apkopotā informācija.  Finanšu ministre Dana Reizneice-Ozola iepriekš norādīja, ka patlaban būtu jādomā par fiskālā nodrošinājuma rezerves veidošanu nākamā gada budžetā, nevis algu pieaugumu valsts pārvaldē.

Arī Valsts kontrole  nākamā gada budžetā vēlas iegūt papildus līdzekļus darbinieku algu palielināšanai, šorīt Latvijas Radio atzina Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa. Viņasprāt, VK darbiniekiem jābūt ļoti augstas raudzes profesionāļiem. Ja papildus finansējums netiks piešķirts, tad VK būšot jāsamazina revīziju skaits vai arī jāatsakās no sarežģītākām revīzijām, kas nebūtu pareizi.  Valsts kontroliere uzskata, ka par VK budžetu būtu jālemj tikai Saeimai, nevis arī Ministru kabinetam.

Latvijai labāk būtu atlikt ideju par e-vēlēšanu ieviešanu,  intervijā telekanālā LNT sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina. Viņa uzsvēra, ka vēlēšanas valstī tomēr ir ļoti būtisks process, un fiziskas balsojuma lapiņas dod lielākas garantijas vēlēšanu procesa drošībai. “Cert.lv” savā atbildības sfērā pagaidām nav manījusi īpaši pastiprinātu interesi par vēlēšanām “no ārpuses”, lai arī atsevišķas darbības ir pamanītas.

Taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora “Yandex.Taxi” darbību ar personas datiem izvērtēšana ir Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas kompetence, šorīt telekanālā LNT uzsvēra informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina. Institūcijas vadītāja atzina, ka arī citas aplikācijas vāc personu datus, taču “Yandex.Taxi” gadījumā uzmanība pievērsta politisku iemeslu dēļ. Kaškina domā, ka Lietuva konkrētajā gadījumā ar reakciju nedaudz pārspīlēja. Izpētes rezultātā gan “Cert.lv”, gan Lietuvas Nacionālā kiberdrošības centra speciālisti guvuši apstiprinājumu, ka “Yandex.Taxi” lietotne veic saziņu ar tīkliem Krievijas un apmainās ar iegūtajiem datiem.

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, uzskata ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā. Viņš pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards  šodien un rīt dosies reģionālajās vizītēs, lai diskutētu par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu izveidi un darbaspēka problēmjautājumiem. Šodien Gerhards dosies  vizītē uz Liepājas pilsētas pašvaldību, savukārt rīt – uz Ludzas novada pašvaldību.

Šodien informēs par Jaunā Rīgas teātra nākamo sezonu. Paredzēts, ka jauno sezonu teātris atklās 1.septembrī ar Hermaņa jauniestudējumu “Linda Vista”, kurā galveno lomu atveidos Andris Keišs. Savukārt 9.septembrī paredzēta pirmizrāde vācu dramaturga Leinevēbera iestudētai izrādei “Latviešu laupītāji”. Aizvadītajā sezonā JRT  skatītājiem piedāvāja sešus jauniestudējumus.

Gatavojoties Rīgas svētkiem, no šodienas plkst.5 līdz 20.augusta plkst.15 tiks slēgta  visa veida transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.  Svētku laikā dažādi ierobežojumi gaidāmi arī citviet galvaspilsētā.

Kompetento iestāžu veiktajās pārbaudēs nav atklāta ārēja iejaukšanās Maksātnespējas kontroles dienesta  uzturētajā administratoru pretendentu rindā. Anomālijas rindā, kas tika novērotas jūnija sākumā, saistītas ar tehniskiem traucējumiem sistēmas funkcionalitātē, kas patlaban ir novērsti. Maksātnespējas kontroles dienests  veicis arī iekšējo izmeklēšanu attiecībā uz konstatēto traucējumu rašanās iemesliem, kā rezultātā atbildīgā persona ir disciplināri sodīta.

Satiksmes ministrija prioritāro pasākumu plānā 2019.gada budžetā papildus ir pieprasījusi finanšu līdzekļus  129,9 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti vairāku prioritāru pasākumu veikšanai, galvenokārt autoceļu sakārtošanai.  Piebilstams, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis  iepriekš norādījis, ka ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma nākamā gada budžetā par 1,1 miljardu eiro nav reāli, tā drīzāk ir vēlmju domāšana.

Jaunzēlandes parlaments vakar pieņēmis likumprojektu, kas , ar dažiem izņēmumiem,  aizliedz ārvalstu pilsoņiem iegādāties mājokļus Jaunzēlandē.   Tā  mērķis ir ierobežot mājokļu cenu kāpumu , lai mājokļi kļūtu vieglāk pieejami pašiem jaunzēlandiešiem. Valdības ziņojumā secināts, ka mājokļu cenas pēdējos piecos gados  pieaugušas par 30%. Jaunzēlandes valdība uzskata, ka lielu daļu no šīs problēmas rada pircēji no ārvalstīm, kas spēj maksāt vairāk nekā vietējie iedzīvotāji. Galvenokārt Ķīnieši.

Katara investēs Turcijā 15 miljardus ASV dolāru , vakar vizītes laikā Turcijā solījis Kataras emīrs Tamims bin Hamads al Thani. Katara uzskata Turciju par vienu no savām galvenajām sabiedrotajām, taču tā ir sabiedrotā arī Vašingtonai, ar kuru Turcijai pēdējā laikā ir būtiskas nesaskaņas. Katarā ir gan ASV, gan Turcijas militārās bāzes. Nesaskaņas starp Vašingtonu un Ankaru pēdējā laikā strauji paātrināja ekonomikas problēmu izraisīto Turcijas liras kursa lejupslīdi.

ASV piemērojušas sankcijas Krievijas un Ķīnas uzņēmumiem par Ziemeļkorejai noteiktā ekonomiskā embargo pārkāpšanu. Neskatoties uz tiešām sarunām ar Phenjanu, Vašingtona turpina ievērot embargo attiecībā uz tirdzniecību ar Ziemeļkoreju, lai saglabātu spiedienu pret Ziemeļkoreju ar mērķi piespiest to atteikties no savas kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte vakar uz 12 mēnešiem izsludinājis ārkārtas stāvokli Ligūrijas reģionā, kur Dženovā, sagrūstot tiltam, otrdien dzīvību zaudēja vismaz 39 cilvēki. Precīzs bojāgājušo skaits vēl nav zināms, jo tilta drupas vēl nav pilnībā pārmeklētas. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana ļāvusi piešķirt reģionam piecus miljonus eiro no nacionālā ārkārtas situāciju fona.

Avots:LETA