Pērn valsts pamatbudžetā iekasēti 93,5% no plānotajiem ieņēmumiem, liecina Finanšu ministrijas informācija. Savukārt faktiskie nodokļu ieņēmumi aizvadītajā gadā bija 101,6% pret plānotajiem, sasniedzot 4,16 miljardus eiro. 2017. gada gada iekasēto nodokļu apmērs ir par 315,6 miljoniem eiro lielāks nekā 2016.gadā.
Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pagājušajā gadā samazinājies par 12% jeb nedaudz vairāk kā 1 miljardu eiro un gada beigās veidoja 8,055 miljardus eiro. Savukārt ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kopējos Latvijas banku piesaistītajos noguldījumos aizvadītā gada beigās veidoja nepilnus 40%, kas ir pēdējos gados zemākais līmenis.
Ministru prezidents Māris Kučinskis šodien piedalīsies Eiropadomes sanāksmē par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kā arī ES līderiem skaidros situāciju Latvijas finanšu sektorā. Mums ir jāskaidro Latvijā notiekošie procesi gan vietējai sabiedrībai, gan arī ārvalstīs, lai mūsu valsts un tās finanšu sektors atgūtu savu agrāko reputāciju, pauda Kučinskis.
Pašlaik Latvijā ir nevis finanšu krīze, bet gan finanšu sistēmas reputācijas krīze, šādu viedokli intervijā “Neatkarīgajai” paudusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece . “Valsts finanšu sistēma nav apdraudēta – finanšu ministre un valdības vadītājs sola, ka finanšu krīze mums nedraud, sacījusi politiķe. Mūrniece atzinusi, ka Latvijas valsts amatpersonu reakcija varēja būt agrāka, taču tikusi gaidīta informācija no izmeklēšanas iestādēm.
Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām “ABLV Bank”. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Ilze Jurēvica skaidroja, ka no sadarbības partneriem ir pieprasīta detalizēta informācija par faktiem, uz kā pamata izdarīti secinājumi un pieprasīta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā esošā informācija. Pēc informācijas saņemšanas tiks pieņemts atbilstošs lēmums.
Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā izmeklēšana norit veiksmīgi, šorīt raidījumā 900 sekundes sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Uzsverot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, Latkovskis atkārtoti izteicās, ka saistībā ar šo lietu “būs vēl epizodes, būs vēl personas” un “mūs sagaida jauni pārsteigumi”. Latkovskis uzskata, ka Rimšēviča “turēšanās pie krēsla” pašlaik nodara vislielāko postu Latvijas tēlam un esot žēl, ka viņš kopā ar advokātu ir izvēlējies aizstāvēšanās taktiku, kas nomelno Latviju.
Šodien maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas procesa administrators Guntars Kors izsludinājis pirmās sešas uzņēmuma mantas izsoles. Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no uzņēmuma iegādes pretendentiem nebija izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas.
EM informēs par piedāvātajiem risinājumiem elektroenerģijas izmaksu mazināšanai sezonālai uzņēmējdarbībai. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens iepriekš norādīja, ka saistībā ar elektrības cenu pieaugumu EM kā vienu no risinājumiem uzņēmējiem piedāvās elastīgi samazināt vai atslēgt jaudu pavisam uz deviņiem mēnešiem. Tiesa, šī risinājuma piedāvājumā paredzēta prasība, ka vismaz trīs mēnešus gadā maksimālā jauda tiek izmantota efektīvi.
Tūkstošiem Spānijas pensionāru vakar nobloķēja piekļuvi parlamenta ēkai Madridē, pieprasot paaugstināt pensijas. Protestētāji pieprasīja pensiju pielāgošanu inflācijai, lai pensionāru pirktspēja laika gaitā nesamazinātos. Pensionāru protesti notika arī Bilbao, Barselonā, Valensijā un Seviljā.
Spēcīgais sals palielinājis risku, ka pavasarī Jēkabpilī un citviet Latvijā būs lieli plūdi. Daugavā pie Jēkabpils tilta ir divus trīs metrus biezs vižņu slānis, ko sedz aptuveni 20 centimetru ledus sega. Ja pavasarī strauji atnāks siltums un līs lietus, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pārsniegs kritisko atzīmi, izraisot lielākos plūdus daudzu gadu laikā. Liels plūdu risks būs arī Pļaviņās, kā arī vietām citviet Daugavas krastos. Pēdējo gadu plašākie pali iespējami arī Lielupē, tajā skaitā apdraudēta Jelgava, jo augšpus pilsētas saglabājas ledus sastrēgums. Visticamāk, pali nesāksies agrāk kā marta otrajā pusē; iespējams, tikai aprīlī.
Aizvadītajā naktī ledus pārklājis Rīgas jūras līča lielāko daļu, liecina satelītu dati. Rīgas līcī iespējami apgrūtinājumi kuģu satiksmei, tajā skaitā ceļā no Rīgas ostas līdz Irbes šaurumam. Ledus biezums Rīgas ostā ir 5-10 centimetri. Gandrīz pilnībā aizsalis Somu līcis. Pēdējā reize, kad Rīgas līča lielāko daļu klāja ledus, bija 2013.gadā.
Tuvākajās sešās diennaktīs Latvijā gaidāms lielākais aukstums šajā ziemā, prognozē sinoptiķi. Visaukstākais gaiss Latvijā ienāks no Krievijas nākamās nedēļas sākumā. Paredzams, ka 27.februārī, pat dienas vidū saule gaisu nespēs iesildīt vairāk kā līdz -11..-18 grādiem. Nakts un agra rīta stundās gaisa temperatūra daudzviet noslīdēs zem -25 grādiem, aukstumu pastiprinās vējš. Pašreizējā prognoze rāda, ka marta pirmajā pusē sals mazināsies.
Avots:LETA