Ministru prezidentam Mārim Kučinskim esot “indikācijas”, ka konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu varētu būt pieteikušies arī kandidāti no tiesībsargājošajām iestādēm. Šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” Kučinskis nemācēja pateikt, cik pieteikumi minētajā konkursā ir saņemti. Vaicāts, vai ir cerība, ka tuvākajā laikā tiksim pie KNAB vadītāja, Kučinskis atgādināja, ka tas, visticamāk, nenotiks ātrāk par maija vidu, jo pēc iepazīšanās ar kandidātiem vēl mēnesis esot vajadzīgs, lai Satversmes aizsardzības birojs pārbaudītu iespējas piešķirt šiem cilvēkiem pielaidi valsts noslēpumam. Šonedēļ noslēdzas pieteikšanās konkursā uz KNAB priekšnieka amatu. Šis ir jau otrais konkurss, kurā tiek meklēts KNAB vadītājs.
Valsts kancelejas direktora amata kandidātam, pašreizējam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Citskovskim viena no stiprajām pusēm ir prasme izveidot spējīgu un savstarpēji saprotošu komandu, šorīt raidījumā “900 sekundes” izteicās Ministru prezidents Māris Kučinskis. Valdības vadītājs esot secinājis, ka mūsu valstī ir daudz tādu cilvēku, kuri zina, kas jādara, bet krietni mazāk tādu, kuri to var izdarīt. Premjers atzina, ka par Citskovski pozitīvi izteicies arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.Koalīcija pēc partijas “Vienotība” lūguma nolēmusi uz nedēļu atlikt lēmuma pieņemšanu valdībā par jauno Valsts kancelejas direktoru.
Izglītības un zinātnes ministrija varētu apsvērt iespēju pilnveidot Augstskolu likuma normas, kas regulē augstskolu likvidāciju un reorganizāciju. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atklāja, ka ministrijai padomā virkne normu, kas būtu precizējamas, risinot praktiskas situācijas.
Šodien stājas spēkā “nacionālās drošības komercsabiedrību” grozījumi, kas paredz, ka turpmāk vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai kādas personas iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izmaiņas attiecas uz atsevišķiem lieliem elektronisko sakaru uzņēmumiem, konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atsevišķiem gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas jomas uzņēmumiem. Likumi bija jāmaina, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un lai pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, teikts likumprojekta anotācijā.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja vakar vakarā parakstīja vēsturisko vēstuli, ar kuru tiks uzsākta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (“Brexit”) un šo vēstuli šodien saņems Eiropas Savienības vadība Briselē. Oficiāli paziņojot Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam par Lielbritānijas nodomu atstāt ES, tiks iedarbināts ES Lisabonas līguma 50.pants. Lielbritānijas 44 gadus ilgās dalības ES izbeigšana tiks īstenota divus gadus ilgās sarunās.
Lielbritānija un Francija vakar Londonā parakstīja vienošanos par jaunas paaudzes tāla darbības rādiusa raķešu izstrādāšanu šo valstu jūras un gaisa spēkiem. Katra no abām valstīm piešķir šim projektam 50 miljonus eiro. Kopš “Brexit” referenduma 2016.gada jūnijā Francijas un Lielbritānijas valdības ir vairākkārt paziņojušas, ka tas neietekmēs sadarbību aizsardzības jomā.
Avots:LETA