Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce izdevis rīkojumu par Nila Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no tā publicēšanas. Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz “Rīgas satiksmes” finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi. Šopavasar Ušakovs plāno kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Tikmēr no Rīgas domes priekšsēdētāja amata atstādinātais Nils Ušakovs gatavojas pārsūdzēt šo lēmumu un ir pārliecināts, ka visi pārmetumi tiesā būs apgāžami, to viņš sacīja telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma”. Ušakovs uzskata, ka lēmums viņu atstādināt ir prettiesisks. Pēc Ušakova teiktā, ka Rīgas mēra pienākumu izpildītājs būs vicemērs Oļegs Burovs.
NATO ir Eiropas drošības stūrakmens, šādu nostāju NATO ārlietu ministru sanāksmē Vašingtonā, kas norisinājās par godu Ziemeļatlantijas alianses dibināšanas 70. gadadienai, paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atgādinot, ka Latvija, kā pilntiesīga NATO dalībvalsts, alianses kopējās drošības stiprināšanā piedalās jau 15 gadus. Apliecinājums tam esot ieguldījums aizsardzībā, jo Latvija ir viena no septiņiem NATO sabiedrotajiem, kas iegulda aizsardzībā 2% no iekšzemes kopprodukta atbilstoši sabiedroto kolektīvi pieņemtajam lēmumam.
Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš norāda, ka par situāciju tiks lemts, jo tas neesot normāli, uzsverot, ka likums par šādu pārkāpumu paredz gan soda naudu, gan brīdinājumu, gan vienkārši skaļu nopēlumu.
Vakar, dzēšot plašo kūlas ugunsgrēku Rīgā, Spilves pļavās, cieta divi glābēji. Ugunsdzēsējiem traumas neesot smagas, tomēr karstumā traumētas rokas. Vairāk nekā 40 ugunsdzēsēji vakar dzēsa minēto paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku. Vienā no vietām, kur dega pērnā zāle, liesmas draudēja izplatīties arī uz blakus esošajām ēkām un bija jau izpletušās uz mežu.
Tikmēr Valsts meža dienests šogad līdz vakardienai reģistrējis 44 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto meža zemes platību 23,6 hektāri, tostarp jaunaudzēs uguns skartā platība veido 15,17 hektārus. Tostarp vakar Pierīgā stiprā vēja dēļ izdega mežs Ropažu novadā, Rīgas reģionālās virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā, uzņēmuma “Rīgas meži” īpašumā. Uguns skāra apmēram septiņus hektārus meža, no tiem apmēram trīs hektāri bija jaunaudzes.
Valsts autoceļu tīklā ir sākusies būvdarbu sezona un autobraucējiem jārēķinās, ka vietām jau ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, piemēram, uz Vidzemes šosejas Sēnītes posmā vietām noteikts ātruma ierobežojums līdz 70 kilometriem stundā, informē uzņēmumā “Latvijas valsts ceļi”. Savukārt Kurzemē uz autoceļa Talsi-Kuldīga ir sākušies pārvada pār Ventspils šoseju remontdarbi, kur ātruma ierobežojums ir 50 km/h.
Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas iecere šomēnes Maskavā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu abu pārējo Baltijas valstu vadītājiem varētu raisīt jautājumus, ko Igaunija grib panākt, to Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam sacījis Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta profesors Toms Janeļūns. Kaljulaidas plāni saņēmuši pretrunīgu vērtējumu gan pašā Igaunijā, gan ārpus tās robežām, tomēr portāla uzrunātie analītiķi atzinuši, ka šīs vizītes patieso nozīmi varēs novērtēt tikai pēc tam.
Eiropas Parlaments apstiprinājis noteikumus, kas ļaus Lielbritānijas pilsoņiem pēc “Brexit” ceļot Šengenas zonā bez vīzām. Tomēr noteikumi būs spēkā, ja Londona līdzīgas tiesības piešķirs Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Apstiprinātie noteikumi būs spēkā arī gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piedāvājis Lielbritānijai “elastīgu” 12 mēnešu ilgu “Breksita” procesa pagarinājumu, informē kāds augsta ranga avots Eiropas Savienībā. Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija ES-u varēs pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās “Breksita” vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā. Tikmēr Lielbritānijā šodien turpināsies premjerministres Terēzas Mejas vadīto konservatīvo un opozīcijā esošo leiboristu sarunas par iespējamo izeju no “Breksita” strupceļa. Valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzinis, ka gadījumā, ja sarunas būs neveiksmīgas, “Breksitu”, domājams, nāksies atlikt uz ilgāku laiku. Šobrīd plānots, ka Lielbritānijai no ES jāaiziet 12.aprīlī, lai gan parlaments joprojām nav apstiprinājis Mejas panākto “Breksita” vienošanos.
Dzīves ilgums pasaulē laikā no 2000. līdz 2016.gadam pieaudzis par 5,5 gadiem, paziņojusi Pasaules Veselības organizācija. Līdz ar to vidēji 2016.gadā dzimušam bērnam dzīves ilgums būs 72 gadi, salīdzinot ar 66,5 gadiem 2000.gadā dzimušam bērnam, teikts ikgadējā statistikas ziņojumā. Tāpat norādīts, ka gadsimta pirmajos 16 gados krasi samazinājusies par pieciem gadiem jaunāku bērnu mirstība, it īpaši Āfrikā Aizsahāras reģionā, kur panākts progress cīņā pret malāriju, masalām un citām pārnēsājamām slimībām.
Avots: LETA
9:30