Medicīnā strādājošie šogad var gaidīt algu pieaugumu, taču šādu pašu solījumu nevar dot attiecībā uz pedagogu atalgojumu. Tas izriet no premjera Krišjāņa Kariņa teiktā LTV raidījumam “Rīta panorāma”.Kā norāda valdības vadītājs, lēmumu par medicīnā strādājošo atalgojuma celšanu pieņēma vēl iepriekšējā Saeima, līdz ar to šī izdevumu pozīcija ir iekļauta valsts 2019. gada budžeta projektā.
Jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tā dēvētām “degošām vajadzībām” iekšlietu jomā šā gada budžetā prasīs 22 miljonus eiro, kuru pašlaik ministrijai neesot.Kā intervijā LTV “Rīta Panorāmai” stāstīja politiķis, papildus līdzekļi Iekšlietu ministrijai nepieciešami transportam, austrumu robežas stiprināšanai, degvielas sadārdzinājuma segšanai un atsevišķiem citiem pasākumiem. Pēc Ģirģena teiktā, iekšlietas pašlaik gan nav budžeta prioritāte, tomēr viņš centīšoties pārliecināt kolēģus par papildus tēriņu nepieciešamību. Paralēli tikšot veikts audits arī iekšlietu sistēmā, lai arī tur meklētu papildus līdzekļus, taču lielu ietaupījumu tur nesagaidot.
Vācija apsolījusi NATO līdz 2024.gadam būtiski palielināt savus aizsardzības izdevumus, kas varētu pārsniegt jau iepriekš apsolīto 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Plāns par līdzekļu palielināšanu aizsardzībai iekļauts valsts militārās stratēģijas dokumentā. No 2014.līdz 2024.gadam aizsardzības izdevumi pieaugs no 33 līdz 60 miljardiem eiro, un palielinājums plānots arī tālākā nākotnē. Tikmēr eksperti norāda, ka Ziemeļatlantijas alianses amatpersonas un ietekmīgākās NATO dalībvalsts ASV prezidents Donalds Tramps vēlas straujāku pieaugumu, un šī problēma tiks apspriesta 13. un 14. februārī plānotajā bloka dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē.
Francijas parlamenta apakšpalāta apstiprinājusi likumprojektu, kas dos drošības spēkiem tiesības aizliegt par huligānismu aizdomās turamajiem piedalīties demonstrācijās. Likumprojekta mērķis ir cīnīties pret vardarbību, kas pēdējos trīs mēnešus pavadījusi “dzelteno vestu” protestus. Taču tas izpelnījies pretrunīgus vērtējumus, kritiķiem apgalvojot, ka likumprojekts ierobežos konstitūcijā noteiktās pilsoņu tiesības uz protestiem.
NATO šodien parakstīs iestāšanās protokolu ar Maķedoniju, paverot šai valstij iespējas kļūt par alianses 30. dalībvalsti. Šāda iespēja ir radusies pēc tam, kad Atēnām un Skopjei ir izdevies atrisināt gadu desmitiem ilgušās domstarpības par Maķedonijas nosaukumu. Maķedonijas vadība cer, ka drīzumā izdosies uzsākt iestāšanās sarunas arī dalībai Eiropas Savienībā, taču šis ceļš noteikti nebūs viegls un ātrs.
ASV prezidents Donalds Tramps vakar vakarā Kongresā teica runu par stāvokli valstī un to iesāka, aicinot uz vienotību un abu partiju sadarbību, sakot, ka Baltā nama ceļa karte nākamajam gadam ir “amerikāņu tautas darba kārtība”, fokusējoties uz darbvietām, tirdzniecību, infrastruktūru, medikamentu cenām un imigrāciju.
Klimata pārmaiņu rezultātā līdz 21.gadsimta beigām varētu pazust trešā daļa Himalaju ledāju, potenciāli sarežģījot dzīvi 1,9 miljardiem reģiona iedzīvotāju. Viens no ziņojuma autoriem Filips Vesters raksta, ka “Globālā sasilšana ir ceļā uz aukstu, ledāju klātu kalnu virsotņu pārveidošanu astoņās valstīs par kailām klintīm ātrāk nekā viena gadsimta laikā.” Attiecīgais reģions stiepjas 3500 kilometrus no Afganistānas līdz Mjanmai. Zinojumā arī brīdināts, ka ledājus pārklāj gaisu piesārņojošās vielas no blīvi apdzīvotās Indijas, paātrinot to kušanu.
ASV Kinoakadēmijas jeb “Oskara” balvu pasniegšanas ceremonija šogad notiks bez pasākuma vadītāja, paziņojuši organizatori. Pēdējo reizi ceremonija bez vadītāja notika pirms 30 gadiem. Bija plānots, ka 91.o”Oskara” balvu pasniegšanas ceremoniju 24.februārī vadīs ASV komiķis un aktieris Kevins Hārts, taču decembrī viņš no šī pienākuma atteicās, jo sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vētra par homofobiskajiem tvītiem, ko viņš bija sarakstījis pirms vairākiem gadiem. Akadēmijai bija grūti atrast jaunu vadītāju un tā izlēma, ka ceremonija notiks bez vadītāja.
Avots: LETA