Aptauja: Trešdaļa Latvijas uzņēmumu neuztraucas par kiberuzbrukumiem
Aptuveni trešdaļa jeb 34% Latvijas uzņēmumu uzskata, ka kiberuzbrukumi un iespējamās datu noplūdes tos nesatrauc un tieši neietekmēs. Par to liecina jaunākais elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums, kurā tika aptaujāti 750 uzņēmumu vadītāji visā Latvijā.
Par spīti vienaldzīgajai attieksmei, ar kiberuzbrukumiem saskārušies 18% uzņēmumu, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Komentējot pētījuma rezultātus, "Bite Latvija" Lielo biznesa klientu nodaļas direktors Māris Priekulis intervijā Skonto mediju grupai (SMG) norāda, ka trešdaļas uzņēmēju neieinteresētība un vienaldzība pret saviem datiem ir satraucoša. Pēc viņa teiktā, uzņēmumu vadītāji bieži vien paļaujas uz to, ka viņiem ir izveidotas datu rezerves kopijas un gadījumā, ja dati tiks nošifrēti vai pazaudēti, sistēmas varēs atjaunot. Tomēr eksperts uzsver, ka datu atjaunošana ir tikai viena no problēmas pusēm — uzņēmēji bieži neaizdomājas par reputācijas riskiem un trešo pušu datu drošību.
"Sāpīgākais ir tas, ka uzbrukuma rezultātā tiek pazaudēti trešo pušu — klientu vai partneru — dati. Tas jau ir pavisam cits reputācijas riska līmenis, jo par notikušo ir jāinformē partneri," skaidro "Bite" pārstāvis. Viņš piebilst, ka nopietnu datu drošības incidentu dēļ uzņēmumi, kuriem nav iespēju atjaunot datus, var saskarties pat ar piespiedu likvidāciju.
Aptaujā uzņēmēji kā galvenos bažu cēloņus minējuši biznesa darbības traucējumus un finansiālos zaudējumus (30%), klientu datu zādzību (21%), kā arī darbinieku nepietiekamās zināšanas par rīcību kiberuzbrukuma gadījumā (15%). Eksperti un pētījuma autori uzsver, ka uzbrucēji visbiežāk izmanto nevis sarežģītas un mērķtiecīgas uzlaušanas metodes, bet gan skanē sistēmas un izmanto vienkāršas drošības nepilnības vai pikšķerēšanas e-pastus.
Māris Priekulis uzsver, ka kiberdrošība nav vienreizējs projekts, bet gan nepārtraukts process. Daudzi uzņēmumi kļūdaini uzskata, ka ar vienu reizi veiktu drošības auditu pietiek. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstību, auditi un risku izvērtēšana ir jāveic periodiski, piemēram, reizi kvartālā. Tāpat izšķiroša nozīme ir regulārām darbinieku apmācībām un skaidram rīcības plānam, ja incidents jau ir noticis.
"Diemžēl reālajā dzīvē bieži redzam, ka uzņēmumi pie mums vēršas tikai post factum — tad, kad kiberincidents jau ir noticis un nepieciešama palīdzība seku novēršanai. Investīcijas kiberdrošībā un darbinieku izglītošanā ir jāuztver nevis kā apgrūtinoši izdevumi, bet gan kā nozīmīgs ieguldījums uzņēmuma ilgtspējīgā attīstībā," rezumē M. Priekulis.
