Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Pēc jaunākā veiktā pētījuma datiem, vairāk nekā puse Latvijas smēķētāju neizprot patieso kaitējumu, ko zemē nomests izsmēķis nodara videi un potenciāli arī cilvēku veselībai. Kas ir izdarīts, lai vairāk informētu sabiedrību, stāsta uzņēmuma “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.

 

 

Lai novērstu un mazinātu ņirgāšanās izplatību izglītības vidē, Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju kā arī Labklājības ministriju piedāvā ieviest vienotu nacionāla līmeņa pieeju, paredzot valsts izstrādātas vadlīnijas un rekomendācijas kā obligātu metodoloģiju izglītības vidē. Tiek norādīts, ka jaunā pieeja ļaus izglītības iestādēm iekļaut mācību procesā skolēniem nepieciešamo prasmju apgūšanu ņirgāšanās un kiberņirgāšanās preventīvai novēršanai, atpazīšanai un mazināšanai, kā arī sniegs atbalstu sistēmiskas un datos balstītas pieejas veidošanai ņirgāšanās izplatības mazināšanā.
Veselības ministra padomniece politikas plānošanas jautājumos Marta Krivade:

Šobrīd plānots, ka sākot ar 2025.gadu un turpmāk ik pēc trīs gadiem papildus nepieciešams aptuveni 222 000 eiro valsts budžeta finansējuma ņirgāšanās prevencijas ilgtspējas nodrošināšanai.
Pēdējie pētījumi liecina, ka tīša, agresīva rīcība vai uzvedība, ņirgāšanās, kas sistemātiski atkārtojas ilgākā laika posmā un ir vērsta pret vienu vai vairākiem izglītojamajiem ar naidīgu nolūku radīt emocionālas ciešanas, Latvijā ir izplatīta problēma.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas pētījumā 2018.gadā tika secināts, ka Latvijā 35% skolēnu 15 gadu vecumā ir piedzīvojuši ņirgāšanās situācijas, kas ierindoja Latviju neglaimojošajā pirmajā vietā citu Eiropas valstu vidū.