Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv
13775356_1093095094105890_3273036233925133950_n

Pirms trīs gadiem, 14. februārī, sestdienā, Karls ieradās Radio Skonto studijā, satraukts, bet gatavs bildināt savu mīļāko cilvēku pasaulē – meiteni Laumu. 2016. gada vasarā viņi apprecējās, bet šodien saņēmām labāko ziņu, kādu varētu vēlēties – viņi sagaidījuši meitiņu Nikolu.  Ar saviļņojošo vēstuli, kuru šodien saņēmām no Karla, vēlamies dalīties ar saviem klausītājiem:

“Ar jūsu palīdzību mēs ar Laumu tagad esam vīrs un sieva, un pēc pēdājās vizītes pie jums vienojāmies, ka nodosim jums labās ziņas pirmajiem. Tā burvīgā trešdiena 26.04.2017. no tēva sajūtām:
Otrdienas vakarā mierīgi pavakariņojām mājās pie televizora un devāmies gulēt, nekas neliecināja, ka pēc padsmit stundām mēs būsim par vienu vairāk.  Es, nedaudz uztraucies, gāju agrāk gulēt. Tā kā man trešdiena  bija svarīga diena darbā, lielā satraukumā piecēlos, apmēram trijos naktī, atveru acis un saprotu, ka mana sieviņa neguļ un spaida telefonu, nevarēju nepajautāt, kāpēc viņa neguļ un kā viņa jūtas. Lauma atbildēja, ka vienkārši nenāk miegs, un, ka viss ir kārtībā. Nu labi, tad nu pasnauduļoju vēl nedaudz, un piecos no rītā  jau cēlos un taisījos uz darbu, kamēr sieva jau snauda. Pulkstens sešos es jau biju darbā. Tā nu es ķēros vēl pie pēdējiem prezentācijas labojumiem, jo ļoti uztraucos par gaidāmo sapulci. 7:00 negaidīta ziņa no sievas, raksta, ka dīvaini sāk sāpēt vēdars, uz ko man jau pirmā doma bija, ka jābrauc mājās, bet sieva uzraksta, ka nav vēl tik traki. Tā kā man šī ir pirmā pieredze gaidot bērniņu, es ļoti uztraucos un nervozēju, bet sievai to neizrādiju, un uz plkst. 8:00 biju jau mājās. Ieskrēju mājās un teicu, ja iesāpēsies vēl puncis, tad dosimies vienkārši pārbaudīties uz Rīgas Dzemdību namu, bet paņēmu visas jau iepriekš sakrāmētās mantas mašīnā.  8:10 izbraucām no Sarkandaugavas, pa ceļam sievas sejā varēja pateikt, ka izjūt sāpes. Tajā mirklī es apjuku un mēģināju sievu visādos veidos uzmundrināt.  Tā mēs ar visādām domām devāmies uz pirmsdzemdību palātu, kur mēs pavadījām apmēram pusotru stundu. Pēkšņi atcerējos, ka man šodien darbā ir prezentācija un es esmu projekta vadītājs. Ātri visiem nosūtīju ziņas par to, ka šodien nebūšu un aizsūtīju prezentāciju nodaļas vadītājai. Uz RDzN man bija līdzi darba dators, kuru no rīta paķēru, braucot steigā uz mājām. Saņēmu ziņas atpakaļ no vadības, ka projekta aiztāvēšana notiks tāpat, tikai nodaļas vadītājai nāksies to prezentēt. Uz ko man pirmā doma prātā bija vai prezentācijā viss ir kārtībā, ātri ataisīju portatīvo un sāku skatīties prezentāciju, blakus sievai paliek vēl stiprākas sāpes. Lai kaut kā novērstu sievas sāpes, pirmā stulbā doma galvā bija ieslēgt Youtube kādu galīgi traku dziesmu. Hop, pirmā doma galvā bērnības dziesma – Britney Spears – Toxic. Nepagāja ne minūte, ka sievas ar smaidu uz seja pateica, lai izslēdzu ārā. Vismaz kaut kā sanāca man viņu uzturēt omā. Paralēli skatījos un laboju darba prezentāciju. Pulkstens 10:20 atraksta no darba ziņu, ka šo sapulci pārceļ, lai es neuztraucos, un te pēkšņi sieva saka: “Man tāda sajūta, ka es varu tagad dzemdēt”. Satraucies devos līdz dakterei un paziņoju to. Daktere ienāca palātā un izprašņāja sievu, teica, ka jādodas uz dzemdību palātu. 11:20 mēs jau bijām dzemdību palātā, kur mums ātri visu paskaidroja un izstāstija,  UN PĒC 40 MINŪŠU CIEŠANĀM PASAULĒ NĀCA NIKOLA. “
26.04.2016
11:50
2,550kg
50cm