Latvijā šogad oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, patēriņa cenas pieaugušas par 0,7%, bet gada laikā – šogad oktobrī, salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri – inflācija bija 2,8% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, bija cenu pieaugumam apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Par situāciju, kas patlaban izveidojusies saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu, atbildība jāuzņemas arī Ekonomikas ministrijai, šodien sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens . Viņš norādīja, ka ministrija ir sākusi padziļinātu situācijas analīzi, kuru plānots pabeigt pusgada laikā. Pēc ministrijas sākotnējiem secinājumiem, “Sadales tīkls” nav ievērojusi prasības elektroenerģijas ražotāju pieslēgšanai sadales sistēmai, vienlaikus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jāpārskata uzraudzības pieeja. Uzņēmēji mēģinājuši apiet normatīvo regulējumu, bet ministrija ir pieļāvusi, ka tiek maldināta par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, tāpēc arī tai jāuzņemas atbildība par radušos situāciju, uzskata Ašeradens.
Nesen izveidotajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jaunajā – Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļā – ir 26 amata vietas, taču pagaidām nodaļas vadītāja amats ir vakants, liecina KNAB sniegtā informācija. Nodaļā šobrīd ir vairāki vakanti amati, tostarp arī amati, kuri ir valsts noslēpums. Jau ziņots, ka Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļa veidota, apvienojot Politikas plānošanas nodaļu un Informācijas analīzes nodaļu.
Daļa Latvijas Eiropas Parlamenta deputātu finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izredzes kļūt par Eiropas Savienības finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidentu vērtē kā nelielas vai tuvu nullei, noskaidroja aģentūra LETA. Atgādināsim, ka Reizniece-Ozola apsver iespēju pretendēt uz Eirogrupas prezidenta amatu, jo pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka nākamā gada janvārī atstās savu amatu.
Attīstības finanšu institūcija “Altum” sākusi piedāvāt jaunu valsts atbalsta programmu sociālajai uzņēmējdarbībai, kurā topošajiem vai esošajiem šīs jomas uzņēmējiem no Eiropas Savienības fondu naudas līdz 2022.gadam būs pieejami 12 miljoni eiro. Labklājības ministrs Jānis Reirs atzina, ka pēdējos gados sociālās politika ir nonākusi Latvijas dienaskārtībā. Par šo uzņēmējdarbības formu ir ilgi un daudz diskutēts, un valdība ir pieņēmusi normatīvos aktus, kas palīdzēs regulēt sociālo uzņēmējdarbību.
Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs “Continental” un Lietuvas valdība vakar parakstījuši vienošanos par 95 miljonu eiro investēšanu, lai Kauņā būvētu elektronikas komponentu rūpnīcu. “Tās būs Lietuvas vēsturē lielākās investīcijas rūpniecības projektā”, norādīja Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis. Iecerēts, ka jaunajā ražotnē būs nodarbināti aptuveni 1000 cilvēku un ražošana šai uzņēmumā varētu sākties līdz 2019.gada vidum.
Lietuvu ceturtdien un piektdien apmeklēs Krievijas bruņojuma kontroles inspektoru grupa, kas veiks inspekciju saskaņā ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 2011.gada Vīnes dokumentu. Krievijas inspektoriem būs tiesības apmeklēt Lietuvas Bruņoto spēku daļas un poligonus un noklausīties Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera ziņojumu. Viņiem arī tiks dota iespēja pārlidot izraudzītu rajonu Lietuvas Gaisa spēku lidmašīnā un pārliecināties, ka tur nenotiek nekāda nedeklarēta militārā darbība.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šodien svinīgi iedarbinājusi virtuālu pulksteni, kurš atskaitīs simts dienu, kas palikušas līdz valsts simtajai dzimšanas dienai – 16.februārim. Laika atskaite prezidenta pilī sākta plkst.12.30, jo vēsturnieki zina teikt, ka 1918.gada 16.februārī Lietuvas Padome tieši šai stundā Viļņā parakstīja dokumentu, kurā pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu valsti ar galvaspilsētu Viļņā. Svinot valsts atjaunošanas simto gadadienu, 2018.gada 16.februārī plkst.12.30 skanēs visu Lietuvas baznīcu zvani.
Katalonijā streika ietvaros, kuru rīko reģiona neatkarību atbalstoša arodbiedrība, šodien bloķēti autoceļi, šosejas un dzelzceļi. Cilvēki reģionā nobloķējuši ceļus vairāk nekā 50 vietās, arī šosejas, kas Kataloniju savieno ar Franciju un pārējo Spāniju. Protestētāju vidū bija cilvēki ar separātistu karogiem un plakātiem, kuros pieprasīts atbrīvot katalāņu valdības ministrus un līderus, kas tiek turēti apcietinājumā, likumsargiem turpinot izmeklēšanu par viņu iespējamo lomu Katalonijas neatkarības centienos.
Avots:LETA