Tālrunis studijā: 67 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv
zinas_15_1

Konkurences padome aizdomās par karteļa veidošanu 10.jūlijā veikusi inspekciju divos būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumos, kuru nosaukumus neatklāj.
Sākotnējā informācija liecina, ka procesā iesaistītie uzņēmumi ir īstenojuši smagāko konkurences tiesību pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos – un saskaņojuši savus piedāvājumus vairākos publisku personu rīkotos iepirkumos Latgalē.

Daļa Latviju pārstāvošo eiroparlamentārieši pauž sašutumu par tā dēvētā “Spitzenkandidat sistēmas graušanu, kas paredz, ka Eiropas Komisijas prezidenta amatam tiek virzīts kandidāts no frakcijas, kas vēlēšanās ieguvusi lielāko balsu skaitu, turklāt ir šīs frakcijas vadošais kandidāts
Eiropadome, ko veido Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, uz EK prezidenta amatu oficiāli izvirzījusi Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv Eiropas Tautas partiju , lai gan no partijas uz šo amatu tika izvirzīts Vācijas politiķis Manfrēds Vēbers.
Deputāts Ivars Ijabs norādīja, ka Leiena ir cienījama ministre, pret kuras kandidatūru iebildumu nav. Tomēr viņas izvirzīšanas procedūra, viņaprāt, ir necaurskatāma un nedemokrātiska. Neraugoties uz to, viņš prognozēja, ka Leienu “par sešdesmit procentiem” amatā apstiprinās.

Maskavā plānotā Baltijas valstu galvaspilsētu t.s. “atbrīvošanas” salūta rīkošana ir nepieņemama un uzskatāma par nedraudzīgu rīcību, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Saistībā ar minēto šodien arī uz Latvijas Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis , kuram norādīts, ka 13. oktobrī Maskavā plānoto svētku uguņošanu par godu padomju karaspēka veiktās Rīgas pilsētas atbrīvošanas no vācu okupācijas 75.gadskārtai Latvijas puse uzskata par nepieņemamu un nedraudzīgu rīcību.
Jau informējām, ka nākamgad Maskavā notiks 17 salūti, lai atzīmētu 75.gadadienu kopš padomju karaspēka ieiešanas dažādu Austrumeiropas un Viduseiropas valstu galvaspilsētās.

Arī Lietuvas Ārlietu ministrija šodien izteikusi Krievijas vēstniecības pārstāvim protestu pret Maskavas nodomu rīkot salūtu, atzīmējot 75.gadadienu, kopš Viļņa un Kauņa atbrīvotas no nacistiskās Vācijas spēkiem, uzsverot, ka padomju okupācija Lietuvai neatnesa brīvību.
Viļņas ieņemšana 1944.gadā jau sestdien, 13.jūlijā Maskavas Poklonnajas kalnā tiks atzīmēta ar 50 salūta šāvieniem, savukārt salūts par godu Kauņas ieņemšanai paredzēts 1.augustā.
Jau vēstūjām, ka līdzīgu protestu izteikusi arī Igaunija.
22.septembrī ar salūtu Maskavā paredzēts atzīmēt Tallinas ieņemšanu, bet Rīgas – 13.oktobrī.

Rīgas Stradiņa universitātei plānots deleģēt doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības psiholoģijas zinātnē.
Pašlaik RSU-ei ir deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības farmācijā, juridiskajā zinātnē, medicīnā, politikas zinātnē un socioloģijā.

Rīt no Ventspils ostas, ar ūdenslīdēju kuģa palīdzību Baltijas jūrā tiks nogādāti divi pelēkie roņi, kuri kopš agra pavasara uzturējās Rīgas zooloģiskajā dārzā.
Roņi ir atguvuši spēkus un ir gatavi sākt patstāvīgu dzīvi brīvībā, Baltijas jūras ūdeņos.
Šajā pavasarī Rīgas zoodārzs uzņēma vairāk nekā 20 jūras krastā atrastus ievainotus vai galēji novārgušus pelēko roņu mazuļus.

Sestdien, 13.jūlijā, pēc Starptautiskā Operetes festivāla koncerta Ikšķilē un “Kartupeļpalmas” Salaspilī būs norīkots papildu vilciens maršrutā Ogre-Rīga, kas kas naktī uz 14.jūliju plkst.00.30 aties no Ogres.

Maskavā pie Krievijas Augstākās tiesas nama policija vakar aizturējusi vairāk nekā 50 cilvēku, kas bija ieradušies atbalstīt sēdes dalībniekus lietā pret četriem Krimas tatāriem, kuri notiesāti par sacelšanās plānošanu.
Krievijas policija vakar arī Maskavas Sarkanajā laukumā aizturējai septiņus Krimas tatārus, kuri protestēja pret šīs etniskās grupas vajāšanu Melnās jūras pussalā.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatējusi, ka 2017.gadā Eiropas Savienībā , kā arī Islandē un Norvēģijā paņemtajos pārtikas paraugos 95,9% gadījumu nav konstatētas būtiskas pesticīdu atliekas, kas pārsniegtu noteiktās normas.
Ziņojums balstīts uz vairāk kā 88 tūkstošu paraugu izpēti, kurā secināts, ka 54% paraugu netika atrastas pesticīdu pēdas, bet nepilnos 42% to līmenis nepārsniedza ES noteiktās normas.
Tādējādi pastāv niecīga iespējamība, ka Eiropas iedzīvotāji varētu saskarties ar veselībai kaitīgu pesticīdu atlieku līmeni pārtikā.

Avots:LETA