Saeimas deputāts Aldis Gobzems šodien tika atsaukts no Saeimas Nacionālās drošības komisijas .
Pēc tam Saeima viņu ievēlēja parlamenta Ilgtspējīgas attīstības komisijā.
Saskaņā ar Saeimas iekšējo regulējumu NDK strādā pa pārstāvim no katras frakcijas, savukārt Gobzems pēc izslēgšanas no partijas “KPV LV” frakcijas ir kļuvis par ārpus frakcijām strādājošu deputātu.
“KPV LV” vēl nav nav pieņēmusi oficiālu lēmumu, kuru deputātu Gobzema vietā virzīt darbam komisijā. Par to frakcija varētu spriest nākamnedēļ.
Pirms medicīniskās marihuānas legalizācijas apsvēršanas nepieciešami argumentēti un pierādījumos balstīti viedokļi no ārstiem un farmaceitiem, uzskata veselības ministre Ilze Viņķele .
Viņasprāt, Latvijai jāseko līdzi laikam un notikumu attīstībai, taču nepieciešami argumentēti un pierādījumos balstīti viedokļi, lai sāktu apsvērt medicīniskās marihuānas legalizāciju Latvijā.
Eiropas Parlaments aicina turpināt pētījumus par marihuānas izmantošanu medicīniskos nolūkos un mudina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis izmantot marihuānu saturošu medikamentu sniegtās iespējas.
ASV vadītā starptautiskā operācijā aizturēti desmit cilvēki, tostarp vairāki Latvijas valstspiederīgie, kuri apkrāpuši klasisko automašīnu mīļotājus, uzdodoties par automašīnu kolekcionāriem un tirgotājiem.
Grupējuma dalībnieki labi zināmās izsoļu un tirdzniecības vietnēs uzdevās par auto dīleriem un kolekcionāriem un izlikās, ka pārdod automašīnas, kā arī kuterus un iekārtas.
Aizdomās turamie vienojušies ar pircējiem par cenām, avansa maksājumiem un transporta izmaksām un tad uzdevuši upuriem nosūtīt naudu transporta kompānijām, kuras nosūtīšot automašīnas. Tās patiesībā bijušas čaulas kompānijas, kas izveidotas naudas saņemšanai.
Grupējums ar krāpšanu nodarbojies no vismaz 2016.gada janvāra līdz pat 2018.gada decembrim.
Notiesāšanas gadījumā tā locekļiem var tikt piespriests līdz 30 gadiem ilgs cietumsods par krāpšanu un līdz 20 gadiem par naudas atmazgāšanu.
Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina jaunākie dati par 19 bloka zemēm.
Latvijas IKP šajā periodā palielinājies par 5,5%.
Mums seko Ungārija (+4,8%), Polija (+4,6%), Rumānija un Slovākija (abās valstīs +4%), Kipra (+3,9%) un Lietuva (+3,6%).
IKP ceturtajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, izņemot Itālijā, kur tas sarucis par 0,2%.
Saeima šodien Jaunās konservatīvās partijas deputāta Jura Juraša vietā darbam likumdevēja Nacionālās drošības komisijā ievēlēja parlamentārieti Juri Rancānu .
Pirms šī lēmuma Rancāns tika atsaukts no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas.
Līdz ar Saeimas lēmumu par izdošanu kriminālvajāšanai Jurašs zaudējis tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs deputāta statusā.
Mazumtirgotājs “Maxima Latvija” šogad veikala tīkla attīstībā investēs līdz 50 miljoniem eiro.
Šogad plānots rekonstruēt apmēram desmit veikalu, bet jaunus veikalus plāno atvērt reizi vai divas reizes mēnesī, investējot apmēram 30 miljonus eiro.
Šis gads būšot intensīvāks nekā iepriekšējais un kompānija strādāšot pie darbības izcilības celšanas, uzlabos klientu iepirkšanās pieredzi, iegādājoties arvien jaunas tehnoloģijas, un attīstīs “Maxima” pārtikas ražošanu.
Lietuvas Seims šodien īpašas steidzamības kārtā izskata valdošās Zemnieku un zaļo savienības ierosinājumu sarīkot saistošu referendumu jautājumā par Seima deputātu skaita samazināšanu no 141 līdz 121.
Savu ierosinājumu zaļzemnieki pamato ar būtisku Lietuvas iedzīvotāju skaita samazināšanos kopš tagadējās konstitūcijas izstrādes, proti, 1992.gadā valstī bija 3,7 miljoni iedzīvotāju, bet tagad – vairs tikai 2,8 miljoni.
Tikmēr Seima opozīcija šos plānus uzskata par populistiskiem, paužot bažas, ka tas var nozīmēt atsevišķu grupējumu ietekmes palielināšanos parlamentā.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers mudinājis starptautisko sabiedrību sniegt finansiālu atbalstu Venecuēlas kaimiņvalstīm Kolumbijai un Ekvadorai, lai tās varētu palīdzēt bēgļiem.
Runājot Ekvadoras galvaspilsētā Kito vakar vakarā, Šteinmeiers norādīja, ka abas valstis uzņēmušas lielu bēgļus skaitu un ka Vācija jau šobrīd iesaistījusies fondā, kas tām sniedz finanšu palīdzību.
Sevi par Venecuēlas prezidenta pienākumu pasludinājušā parlamenta spīkera Huana Gvaido konfrontācijā ar prezidentu Nikolasu Maduro, kas no amata atkāpties atsakās, Vācija atbalsta Gvaido.
Vairāk nekā desmit gadus pēc apņemšanās “pārvarēt plaisu” Austrālijas aborigēnu un pārējo iedzīvotāju starpā valdība šodien atzina, ka mērķi joprojām nav sasniegti.
Premjerministrs Skots Morisons apliecināja, ka no septiņiem valdības mērķiem, kas bija pieteikti centienos uzlabot aborigēnu pārticības, veselības un labklājības stāvokli, sasniegt tikai divi.
Tie ir situācija sākumizglītības un vidējās izglītības jomā , bet citās , tādās kā bezdarba mazināšana un vidējā dzīves ilguma palielināšana, iecerētais nav sasniegts.
No Austrālijas 25 miljoniem iedzīvotāju aborigēni ir 3%, un viņu dzīves apstākļi ir visnelabvēlīgākie.
Ar šodienas ziņojumu tiek iezīmēti 11 gadi, kas pagājuši kopš toreizējā premjerministra Kevina Rada vēsturiskās atvainošanās aborigēniem par gadsimtu garumā pieredzētajām netaisnībām.
Avots:LETA