Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai topošā valdība sola atbalstīt dažāda veida ģimenes, tostarp jaunas, kuplas, viena vecāka un trūcīgas ģimenes, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas projekts.
Lai nodrošinātu demogrāfijas politikas straujāku attīstību, atbildību par šo jomu uzņemsies nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks, teikts esošajā topošās valdības koalīcijas sadarbības līguma projektā, kurā konkrēts Parādnieka amats nav minēts.
Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš šodien pēc topošās valdības partiju sanāksmes sacīja, ka valdības sastāvs netiks paplašināts un jauns ministra amats demogrāfijas jautājumos netiks veidots. Politiķi vienojušies, ka demogrāfija ir visas valdības izaicinājums, tātad tiks stiprināts Demogrāfisko lietu centrs.
Partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas vairākums atbalstījis dalību Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vadītā valdībā, pavēstīja frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
Par dalību valdībā balsoja 11 deputāti, četri bija pret, savukārt Aldis Gobzems frakcijas sēdē nepiedalījās.
Kā ziņots, topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju, sadarbības līgumu un fiskālās disciplīnas līgumu.
Trešdien iecerēts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par valdības apstiprināšanu.
Nacionālās apvienības valde vienbalsīgi lēmusi par atbalstu Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai.
Partijas “KPV LV” Saeimas frakcija ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Saeimas deputāta Ralfa Nemiro kandidatūru, partijas iepriekšējā kandidāta Didža Šmita vietā, kurš piektdien paziņoja, ka atsakās no ministra amata kandidatūras.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK pārstāvis Imants Parādnieks varētu kļūt par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieku demogrāfijas politikas jautājumos, liecina neoficiālā informācija.
Plānots, ka Kariņa valdības laikā Parādnieks turpinās vadīt jau premjera Māra Kučinska laikā izveidoto ekspertu sadarbības platformu “Demogrāfisko lietu centrs”.
Aizsardzības jomā jaunā valdība plāno apņemties turpināt stiprināt sabiedrības psiholoģisko noturību un pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, liecina valdības deklarācijas projekts.
Jaunā valdība sola nodrošināt aizsardzības budžetu vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, lai sabalansēti attīstītu bruņotos spēkus un mūsdienīgas aizsardzības spējas saskaņā ar NATO standartiem.
Latvijā pērn trešajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta deficītiem ES,
liecina “Eurostat” jaunākie dati, par 22 ES dalībvalstīm.
Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta deficīts jūlijā-septembrī bija 2,1% no IKP.
Lielāks tasjis vien Francijā un Rumānijā .
Deficīts trešajā ceturksnī bijis desmit valstīs, par kurām pieejami dati, bet 12 valstīs reģistrēts budžeta pārpalikums.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome plāno informēt cilvēkus par to, kā atpazīt vietējo produkciju, un aicināt viņus importētā piena vietā izvēlēties vietējo.
Tas ir ļoti svarīgi laikā, kad Latvijas piena nozarei neklājas viegli un ir aktuāls jautājums, vai arī nākamajā valsts simtgadē dzersim vietējo pienu, tāpēc cilvēkus aicinās būt patriotiem un izvēlēties vietējo.
Pētījums liecina, ka tikai nedaudz vairāk kā puse j Latvijas iedzīvotāju spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem.
Arī Liepāja, kad oficiāli tiks izsludināta pieteikšanās uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada titulu, nolēmusi izvirzīt savu kandidatūru.
Šī būs jau otrā reize, jo iepriekš pilsēta savu dalību pieteica 2008.gadā, kad tika izsludināta pieteikšanās Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014.gadā.
Arī Cēsis sevi uzskata par spēcīgu pretendentu uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, tādēļ arī tā apsver iespēju pretendēt uz šo titulu 2027.gadā.
Ukrainas pilsoņi kļuvuši par Lietuvas lielāko ārvalstnieku kopienu.
Šā gada sākumā Lietuvā dzīvoja gandrīz 17 000 Ukrainas pilsoņi jeb par aptuveni 42% vairāk nekā pirms gada.
Lietuvā dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaits šobrīd sasniedz gandrīz 12 500 un ir par 3% mazāk nekā pērn .
Aptuveni tikpat daudz Lietuvā ir Baltkrievijas pilsoņu, un viņu skaits gada laikā pieaudzis par trešo daļu.
Triju minēto valstu pilsoņi veido 84% no visiem Lietuvā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.
Vācijā no autofurgona izzagti īpašai Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra pirmizrādei paredzēti skatuves tērpi simtiem tūkstošu eiro vērtībā.
Šī zādzība, kas pagājušajā nedēļā var izjaukt leģendārā amerikāņu režisora Roberta Vilsona iestudētās Džakomo Pučīni operas “Turandota” Viļņas pirmizrādi.
Iestudējums, kas tapis triju operteātru – Madrides , Toronto un Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra – sadarbībā, novembrī jau pieredzējis pirmizrādi Madridē, bet marta sākumā krāšņo iestudējumu paredzēts nodot lietuviešu skatītāju vērtējumam.
Vācijas policija sākusi izmeklēšanu. Par noziegumu informēta arī Lietuvas policija.
Bezpilota lidaparāti Vācijā pagājušajā gadā 158 reizes izraisījuši gaisa satiksmes traucējumus.
Tas ir par 80% vairāk nekā 2017. gadā, kad reģistrēti 88 šādi gadījumi.
Pērn visbiežāk tie reģistrēti Frankfurtes lidostā, kas ir Vācijas lielākā lidosta, Berlīnes Tēgeles lidostā un Minhenes un Hamburgas lidostās.
Decembrī Londonas Getvikas lidostā bezpilota lidaparātu dēļ tika atcelti aptuveni 1000 avioreisu.
Avots:LETA