Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Bijusī Valsts policijas augsta ranga amatpersona atzīta par aizdomās turamo Valsts ieņēmumu dienesta sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Tāpat pēc VID informācijas, šī persona atbalstījusi kādu grupējumu, kas valstij nodarījis zaudējumus vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Notikušajā par aizdomās turētajiem atzītas divas personas. Viena no tām – bijusī Valsts policijas amatpersona, kura noziedzīgās darbības veica, izmantojot amatā gūto informāciju un pieredzi.

 

Pārskaitīt saņemtos plusus un svītrojumus Centrālajai vēlēšanu komisijai lūgusi arī Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidāte Kurzemes vēlēšanu apgabalā Aija Barča, kura sarakstā kandidēja ar otro numuru, bet vēlēšanās palika trešā jeb pirmā “aiz svītras” – aiz Gundara Daudzes un Jāņa Vucāna, kur ievēlēti Saeimā. Barča saņēma 2463 plusus un 1981 svītrojumus. 13.Saeaimas vēlēšanu rezultātus apšauba arī jaunajā Saeimas sasaukumā neievēlētais līdzšinējais parlamenta deputāts Jānis Klaužs, kurš vērsies CVK un Drošības policijā.

 

“Jaunā Vienotība” vēl nevar teikt “jā” vai “nē” Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumam par topošo valdību, jo ir daudz jautājumu un neskaidrību, informē JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš. Šodioen notikusi JV valdes un jaunievēlēto deputātu kopsēde, kurā apspriests koalīcijas veidošanas process. Kariņš pēc šīs sanāksmes uzsvēra, ka jārunā par darbiem, nevis amatiem. Proti, jāvienojas par jaunās valdības mērķiem un tikai tad par indivīdiem, kuri tos varētu īstenot. Līdz ar to JV nevar piekrist vai nepiekrist, teikt “jā” vai “nē” JKP piedāvājumam. JKP piektdien paziņoja par piedāvājumu citām partijām attiecībā uz atbildības jomu sadalījumu. JKP piedāvā veidot piecu partiju koalīciju bez ZZS un “Saskaņas”. Sev JKP jaunajā valdībā vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

 

Bez vēsturnieku pētījumiem un skaidrojumiem objektīvi izvērtēt Latvijas pagātni nav iespējams, to uzrunājot Latvijas Vēsturnieku komisijas starptautiskās konferences “Valstiskuma izveides alternatīvas Baltijas reģionā dalībniekus, šodien sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atzīstot, ka mūsdienās 1918.gada 18.novembris nereti šķiet pašsaprotams un teju vienīgais iespējamais scenārijs, tomēr tā tas neesot.

 

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai  un ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi. Uzņēmumā “Valsts nekustamie īpašumi” informē, ka projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Šim nolūkam ir piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro

 

Lietuvai saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām būs jāuzņem vēl četri patvēruma meklētāji no Turcijas. Saskaņā ar Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmu kopš 2015.gada uz Lietuvu pārcelti 486 cilvēki, bet lielākā daļa no viņiem devušies uz citām Eiropas valstīm. Lietuvā joprojām atrodas aptuveni pusotra simta patvēruma meklētāju, no kuriem daļa atsūtīti atpakaļ no citām ES valstīm vai atgriezušies paši.

 

Igaunijā jau piekto mēnesi pēc kārtas dzimstības rādītāji pārsniedz mirstību, liecina Iekšlietu ministrijas Demogrāfijas departamenta dati. Septembrī Igaunijā reģistrēti 1107 jaundzimušie – 538 meitenes un 569 zēni. Šai laikā valstī miruši 1073 cilvēki. Pozitīvs dabiskais pieaugums Igaunijā fiksēts arī četros iepriekšējos mēnešos – maijā reģistrēti 1253 jaundzimušie un 1248 mirušie, jūnijā šie rādītāji bijuši attiecīgi 1211 un 1119, jūlijā – 1419 un 1226 un augustā – 1318 un 1243.

 

Pirmdienas pēcpusdienā Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājusies līdz +18..+21 grādam, un tik silts laiks 15.oktobrī ir pirmo reizi novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Līdz šim 15.oktobrī Latvijā nebija reģistrēta par +19,3 grādiem augstāka gaisa temperatūra – tik silts laiks bija 1979.gadā. Siltuma rekordi tiek pārspēti jau piekto dienu pēc kārtas, un sinoptiķi prognozē, ka vēl trīs dienas vismaz vietām valstī gaidāmi jauni rekordi.

 

 

Avots:    LETA