Latvijas Žurnālistu asociācija vērsusies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar lūgumu reaģēt uz iespējamiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotajā Latvijas Televīzijas valdes konkursā.
Asociācijā skaidro, ka likumā ir noteikta prasība, ka par sabiedriskā medija valdes locekli var apstiprināt personu, kurai ir “vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā”.
“Diemžēl jaunais LTV valdes priekšsēdētājs Einārs Giels neatbilst šai likuma prasībai, vēstulē Kalnmeieram raksta LŽA.
Nacionālais veselības dienests vērsies pie “Rigvir” zāļu reģistrācijas apliecības turētāja SIA “Latima”, norādot, ka tā pienākums ir atlīdzināt nekvalitatīvo zāļu kompensēšanai izlietoto valsts finansējumu.
Līdz šim medikaments tika kompensēts pacientiem ar ļaundabīgas ādas melanomas diagnozi.
Saistībā ar konstatētām nepilnībām ZVA pieņēmusi lēmumu apturēt “Rigvir” izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai, turklāt Nacionālais veselības dienests pieņēmis lēmumu par “Rigvir” svītrošanu no valsts Kompensējamo zāļu saraksta.
Labklājības ministre Ramona Petraviča šodien parakstīja ģenerālvienošanos starp ministriju un trīs arodbiedrībām, kuras pārstāv sociālos darbiniekus.
Ģenerālvienošanās parakstīta ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību.
Petraviča sacīja, ka ir gandarīta par noslēgto vienošanos, un tā ļaus būtiski palielināt valsts sociālo aprūpes centru darbinieku atalgojumu.
Nākamnedēļ notiks iniciatīvas “Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu” rīkota publiskā diskusija , kurāas pirmajā daļā plānots apspriest zināšanas, īpašības un vērtības, kurām jāraksturo izcilu Valsts prezidentu, savukārt otrajā dalībnieki pievērsīsies Valsts prezidenta ievēlēšanas procesam.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks vasaras sākumā.
Garantētā minimālā ienākuma līmeņa palielināšana jāskata 2020.gada budžeta ietvaros, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā atbildes vēstules projektā Tiesībsarga birojam.
Tiesībsargs Juris Jansons gatavojas vērsties Satversmes tiesā, ja divu mēnešu laikā netiks laboti Ministru kabineta noteikumi, palielinot garantētā minimālā ienākuma līmeni , kas šobrīd ir 53 eiro mēnesī vienai personai.
Atbilstošo Igaunijas lūgumam Latvijas prokuratūra pārņēmusi un Jelgavas tiesai nodevusi krimināllietu, kurā Latvijas pilsonis apsūdzēts par smagas autobusa avārijas izraisīšanu Igaunijā.
2016. gada janvārī apsūdzētais vadīja uzņēmuma “Lux Express” pasažieru autobusu maršrutā Rīga-Sanktpēterburga un neizvēlējās laika un ceļa apstākļiem atbilstošo braukšanas ātrumu, kā rezultātā autobuss nobrauca no ceļa un apgāzās.
Avārijas rezultātā diviem cietušajiem nodarīti smagi miesas bojājumi.
Grieķijas policija šodien apturēja vairākus simtus migrantu, kas mēģināja doties gājienā no Salonikiem uz 60 kilometru attālo robežu ar Ziemeļmaķedoniju.
Migranti bija nolēmuši doties ceļā, izplatoties baumām, ka viņiem tiks ļauts šķērsot robežu ar Ziemeļmaķedoniju, kas migrantiem tika slēgta pirms trim gadiem.
ANO bēgļu aģentūra brīdināja cilvēkus, ka šai informācijai, kas tiek izplatīta internetā, nevajadzētu ticēt.
Līdzīgs incidents notika vakar, kad policija pret migrantiem, kas likumsargus apmētāja ar akmeņiem, lika lietā piparu gāzi.
Serbijas tiesa piespriedusi līdz 30 gadiem cietumā četriem bijušajiem valsts drošības dienesta darbiniekiem, kuri atzīti par vainīgiem pirms 20 gadiem pastrādātā pazīstama žurnālista un prezidenta Slobodana Miloševiča kritiķa slepkavībā.
Dažas dienas pēc tam, kad bija sākušies NATO kara aviācijas uzlidojumi Serbijai, 1999.gada 11.aprīlī divu neatkarīgo laikrakstu īpašnieks un redaktors Slavko Čuruvija tika nošauts pie savas mājas.
Čuruvijas slepkavības prāva tika uzskatīta par svarīgu notikumu mediju brīvības jomā, kā arī Serbijas centienos izvērtēt noziegumus pret Miloševiča laika režīma kritiķiem.
Japānas kosmosa aģentūra šodien paziņoja, ka tās kosmosa zonde pirmo reizi radījusi krāteri asteroīdā, lai iegūtu paraugus, kas var sniegt pavedienus par Saules sistēmas izcelšanos.
Zinātnieki cer, ka tas viņiem palīdzēs izprast Saules sistēmas vēsturi, jo asteroīdi ir tās veidošanās atliekas.
Zonde vēlāk pati mēģinās nosēsties uz asteroīda, lai savāktu paraugus un nogādātu tos atpakaļ uz Zemes.
Zinātnieki cer atrast organisko materiālu un ūdens pēdas, kas varētu dot atbildes uz jautājumiem par dzīvību, tostarp par to, vai materiāli no kosmosa palīdzējuši rasties dzīvībai uz Zemes.
Avots:LETA