Ir stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmumus ar kuru par labu bijušajam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam no KNAB nolemts piedzīt zaudējumus 800 eiro, kā arī morālā kaitējuma kompensāciju 1000 eiro apmērā. Tiesa pērn nolēma atcelt KNAB bijušā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka 2015.gada 4.decembra rīkojumu par disciplinārlietas izbeigšanu. Tiesa atzina, ka KNAB ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, kas radījis nelabvēlīgas sekas pret Jurašu.
Divu nedēļu laikā vienosimies par sabalansētu pieeju attiecībā uz skolotāju zemāko mēneša darba algas likmi, šodien sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis . Viņš norādīja, ka pašlaik tiek prasīts tāds pedagogu atalgojuma pieaugums, kas pārsniedz valsts budžeta projektā paredzēto. Vienošanās šajā jautājumā tikšot panākta sadarbībā ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu .
Ministru prezidents Māris Kučinskis izveidojos darba grupu, kas koordinēs un uzraudzīs komunikāciju, saistībā ar plānotajām reformām veselības aprūpes sistēmā un nodrošinās iedzīvotāju informētību par pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, par tās vadītāju ieceļot veselības ministres biroja vadītāju Andreju Panteļējevu.
Likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja “Reverta” (iepriekš “Parex banka”) novembrī Valsts kasei procentu maksājumos atmaksājusi vēl septiņus miljonus eiro. Tādējādi šogad “Reverta” Valsts kasei procentu maksājumos ir samaksājusi 18 miljonus eiro. Kopš 2010.gada 1.augusta “Reverta” no problemātiskajiem aktīviem ir atguvusi vairāk nekā 763 miljonus eiro, kas veido 70% no visiem kompānijā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem.
Latvijā šogad deviņos mēnešos izsniegtas 1527 atļaujas jaunu individuālo māju būvniecības sākšanai, kas ir par 50% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nacionālā apvienība rosinās grozījumus Darba likumā, lai noteiktu, ka darba ņēmējam, pildot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības sazināties tikai valsts valodā. Pēc partijas pārstāvju domām, šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu “arvien biežāk Latvijas darba tirgū vērojamo situāciju”, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas zināšanas.
Lai nodrošinātu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares attīstību un apmierinātu citu nozaru pieprasījumu pēc IKT speciālistiem, Latvijā būtu nepieciešami 3000 IKT studiju programmu absolventi gadā, secināts domnīcas “Certus” veiktajā pētījumā. IKT pamatstudiju programmas Latvijā ik gadu absolvē vidēji 670 jaunie speciālisti, taču tas nav pietiekami. Patlaban liela daļa studentu, kas uzsāk IKT studijas, tās nepabeidz. Latvijas Universitātes dati liecina, ka pēc pirmā semestra tiek atskaitīti apmēram 30% no uzņemtajiem studentiem, bet pēc otrā semestra – vēl aptuveni 15% studējošo.
Saeimas komisija šodien pārrunāja Inta Dāldera ierosinājumu noteikt vidējo izglītību par obligāto, un kopumā vairāki politiķi bija atbalstoši, bet uzsvēra, ka nepieciešamas plašākas diskusijas. Šo ierosinājumu Dālderis iesniedza grozījumiem Izglītības likumā, ko komisija vērtē pirms galīgā lasījuma.
Arvien vairāk cilvēku pret ērču encefalītu vakcinējas visa gada garumā, nevis sezonāli, turklāt šogad varētu būt audzis vakcinēto cilvēku skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskie dati. Tā kā saslimšana ar ērču encefalītu var izraisīt smagas sekas un pat nāvi, Latvijā cilvēki pret vakcināciju izturas aizvien atbildīgāk, secinājuši mediķi. Piebilstams, ka 27 Latvijas reģionos, kas atzīti par ērču encefalīta endēmijas reģioniem, bērniem līdz 18 gadu vecumam vakcināciju pret ērču encefalītu apmaksā valsts.
Labdarības akcijā bērniem ar kustību traucējumiem saziedoti 11 850 eiro, kā rezultātā 11 bērniem būs iespēja iziet rehabilitācijas kursu, bet 29 bērni saņems iespēju apmeklēt ārstnieciskās masāžas kursus, informēja viena no labdarības akcijas organizatoriem “Fazer Latvia” pārstāvji. Akcijas īstenotāji atgādina, ka ziedot bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam iespējams arī turpmāk “Ziedot.lv” mājaslapā.
Rīgā Ziemassvētku tirdziņi šogad ir ekonomiski izdevīgākie Eiropā, secināts Lielbritānijas Ziemassvētku tirdziņu barometra pētījumā. Kopējās izmaksas kādā no Rīgas Ziemassvētku tirdziņiem divām personām nedēļas nogalē būtu 570 eiro. Aizvadītajos gados Rīga šajā pētījumā ierindojās ceturtajā un otrajā vietā. Šogad kā otrā Lielbritānijas tūristiem izdevīgākā Ziemassvētku tirdziņu mītne Eiropā ir Minhene, trešo vietu ieņem Francijas pilsēta Lille, tai seko kaimiņvalsts galvaspilsēta Tallina unpirmo piecinieku noslēdz Čehijas galvaspilsēta Prāga. Visdārgākās brīvdienas Lielbritānijas tūristiem būtu Stokholmā, kur kopējās izmaksas sasniegtu 966 eiro. Pētījumā tika apkopota informācija par lidmašīnas biļešu izmaksām turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu, naktsmītnes izmaksas divām naktīm, cena divām transporta biļetēm no lidostas uz centru, trīs kārtu vakariņas ar vīnu, kafijas cena, kā arī tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas.
23 Eiropas Savienības dalībvalstis šodien parakstījušas jaunu aizsardzības līgumu, kas paredz ciešāku militāro integrāciju pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Līgumam nav pievienojusies Dānija un Lielbritānija, kas panākušas izņēmuma tiesības nepiedalīties ES kopējā aizsardzības politikā. Šobrīd par pievienošanos jaunajam līgumam nav izšķīrusies arī Īrija, Malta un Portugāle. ES uzsver, ka jaunā vienošanās ir savietojama ar NATO, kurā ir 22 no 28 pašreizējām bloka dalībvalstīm.
Līdzšinējais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons intervijā beļģu laikrakstam atzinis, ka ir gatavs pieņemt jaunas attiecības ar Spāniju, kas var arī nenozīmēt Katalonijas neatkarības iegūšanu. “Ir iespējams cits risinājums, sacīja politiķis, ļaujot noprast, ka ir gatavs mīkstināt savu nostāju. Pudždemons šobrīd atrodas Briselē, gaidot, kad Beļģijas tiesa izskatīs Spānijas prasību par viņa izdošanu. Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa to bija atzinusi par nekonstitucionālu.
Avots:LETA