Komercbankas “ABLV Bank” lēmums pašlikvidēties ir uzskatāms par pragmatisku soli no bankas puses, , ja banka tiešām ir likvīda un pastāv ticamība, ka ir iespējams atmaksāt visus noguldījumus ar līdzekļiem, kas ir tās  rīcībā, uzskata  Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta  vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Arī ekonomists Ojārs Kehris domā, ka  pašlikvidācijas process ir saprātīgs akcionāru lēmums. Tas ir bankas saprātīgs lēmums to darīt pašai, nevis atļaut to darīt valsts ieceltiem administratoriem, sevišķi ar tādu administratoru pieredzi, kāda Latvijā līdz šim ir bijusi. Kehris domā, ka  īstermiņā šis notikums Latvijas ekonomiku varētu ietekmēt negatīvi,  tomēr ilgtermiņā investīciju piesaiste un ticība Latvijai var tikai palielināties.

Neziņa par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējām ieņemt amatu rada bažas par Latvijas iespējām piedalīties Eiropas Centrālās bankas  lēmumu pieņemšanā, šodien tikšanās laikā ar Saeimas  komisiju atzina Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa. Problēmu rada fakts , ka Latvijai nebūs balsstiesību svarīgu ECB lēmumu pieņemšanā.

Nosūtījumu sagatavošana e-veselības sistēmā obligāta kļūs no šā gada 1.decembra, lēma valdība. Tas nozīmē, ka līdz 30.novembrim e-veselības sistēmā sagatavotu elektronisko nosūtījumu ārstniecības iestāde pacientam vēl izsniegs papīra formā.

Latvijas vēstniecība Prāgā ir vērsusies Čehijas kompetentajās iestādēs ar pieprasījumu sniegt skaidrojumu par notikušo un garantēt Latvijas pilsoņa Anša Ataola Bērziņa drošību ieslodzījuma vietā, sociālajā tīklā “Twitter” informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.   Bērziņš saistībā ar apsūdzību par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos bija izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz 2017.gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā. Viņš pats apgalvoja, ka devies politiskajā emigrācijā. Čehijas cietumā  Bērziņš ticis piekauts, par ko  iesniegta sūdzība Čehijas prokuroram.

Prokuratūra nodevusi  tiesai krimināllietu, kurā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, apsūdzēts maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Viņš  savu vainu neatzīst. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums šodien neatbalstīja likumprojektu, kas paredz pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par brīvdienu. Likumprojekts par brīvdienu 7.janvārī tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijā jau  2014.gadā  un jau vairākkārt noraidīts.

 Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku pasākumos ielūgumiem un svētku procesa uzturētājiem tiks atvēlēti ne vairāk kā 2% no kopējā biļešu skaita, liecina šodien valdībā pieņemtais svētku maksas pakalpojumu cenrādis. Publiskajā tirdzniecībā tiks nodrošināti 74% biļešu, bet iepriekšpārdošanā – 24%. Svētku programma  sastāvēs no 65 pasākumiem, no kuriem 43 būs bezmaksas, bet 19 – maksas. Dziesmu un  Deju svētki šovasar notiks no 30.jūnija līdz 8.jūlijam.

Avots:LETA