Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons šodien Vašingtonā piedalīsies diskusijā par transatlantiskās drošības jautājumiem.
Diskusiju ik gadu organizē ASV Vācijas Maršala fonds sadarbībā ar Latvijas Aizsardzības ministriju, iesaistot Baltijas valstu un ASV aizsardzības jomas augsta līmeņa amatpersonas, kā arī politikas un akadēmiskos ekspertus.
Garisons darba vizītē ASV uzturēsies līdz 13. septembrim.
Šodien Rīgā ar vairākiem pasākumiem tiks svinēta Latvijas ārlietu dienesta pastāvēšanas simtgade.
1919.gada 29.jūlijā tika izdots rīkojums par pirmo Ārlietu ministrijas darbinieku iecelšanu.
Šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs tiksies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci , lai pārrunātu jautājumus saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un nodrošināšanu Rīgā.
Vitenbergs uzsvēra, ka tas, kas patlaban notiek Rīgā atkritumu apsaimniekošanas jomā “ir vēl nebijis precedents, kas vienlīdz ietekmē gan Rīgas iedzīvotājus, gan arī kropļo izpratni par godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā”.
Viņaprāt, situācija neatbilst atbildīga galvaspilsētas saimnieka saimniekošanai.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jaunajā izmeklēšanā par būvnieku iespējamām koruptīvām darbībām tiesības uz aizstāvību ir pieciem būvniekiem – Guntim Rāvim, Ivaram Milleram, Artjomam Milovam, Armandam Garkānam un Mārim Martinsonam – un vienam politiķim – Valmieras mēram Jānim Baikam, vakar vēstīja LTV raidījums “De facto”.
Saskaņā ar likumu, tiesības uz aizstāvību ir personai, par kuru tiek pieņemts vai apgalvots, ka tā izdarījusi noziedzīgus nodarījumus.
Šodien Rēzeknē tiks svinēta Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” 80.gadadiena.
Par Latgales Māru dēvētais piemineklis Rēzeknē atklāts 1939.gada 8.septembrī. Okupācijas vara to divreiz nogāza. Pirmo reizi 1940., otro 1950.gadā. To vēlreiz atjaunoja 1992.gadā.
Centrālā statistikas pārvalde šodien informēs par patēriņa cenu izmaiņām augustā.
Banku analītiķi iepriekš prognozēja, ka patēriņa cenas šogad augustā, salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu, Latvijā varētu būt pieaugušas par 2,8-2,9%, kas ir līdzīgi kā mēnesi iepriekš.
Šodien notiks Latvijas Pensionāru federācijas valdes sēde, kurā lems par rīcību saistībā ar pensiju piegādes sadārdzināšanos.
No nākamā gada “Latvijas pasts” noteiktā maksa par pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi dzīvesvietā būs 4,88 eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā šobrīd, bet no 2021.gada vēl dārgāk.
Veselības inspekcijā sākts audits insulta pacientu augstās mirstības iemeslu izvērtēšanai
Eksperti jau iepriekš pauduši, ka, lai samazinātu augstos priekšlaicīgas mirstības rādītājus Latvijā, nepieciešams palielināt insulta profilakses efektivitāti.
Kādreizējais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis iepriekš sacījis, ka Latvijā ir vieni no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Viens no būtiskākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem ir insults, turklāt, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir augstāka to pacientu mirstība, kuri ar insultu nokļuvuši slimnīcā.
Šodien eksperti domnīcā spriedīs par elektriskajiem skrejriteņiem satiksmē.
Tiks meklēti risinājumi tam, lai tie neradītu papildu riskus satiksmes drošībai- gan to lietotājiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem, jo īpaši gājējiem.
Eksperti spriedīs, vai pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem būs 20 vai 25 kilometri stundā, vai ar tiem būs atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru vai pa gājēju ietvēm gājēju ātrumā, vai ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 12 vai 14 gadu vecuma. Jaunie noteikumi varētu stāties spēkā nākamā gada pavasarī.
Rīgā no šodienas līdz 20. septembrim norisināsies NATO vingrinājumi, kuros piedalīsies 56 vecākie un augstākie virsnieki no NATO dalībvalstīm, kā arī partnervalstīm Somijas un Zviedrijas.
Mācību laikā tiks izspēlēts šā brīža drošības situācijai pietuvināts vingrinājuma scenārijs, kas ietver kolektīvās aizsardzības operācijas kontekstā ar politiskajiem un hibrīdkara riskiem.
Esmu gandarīts, ka tik augsta līmeņa vingrinājumi notiek Latvijā, veicinot mūsu sabiedroto izpratni par Baltijas reģiona drošības situāciju, sacījis aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Latvijā lielākā daļā banku no šodienas sāk apturēt kodu karšu lietošanu.
Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka jūnijā vispopulārākais autorizācijas līdzeklis banku klientu vidū bija lietotne viedtālrunī, kuru lietoja 57%. Apmēram 25% ikdienā izmantoja kodu kartes, savukārt 17,5% lietoja kodu kalkulatorus.
Vienlaikus joprojām būs bankas, kuru klienti var turpināt lietot kodu kartes kombinācijā ar papildus drošības elementiem, tomēr kodu karšu īpašniekiem jāpārliecinās, ka banka ir ieviesusi papildu drošības elementu kodu kartēm, piemēram, SMS.
Kreditēšanas izaugsmi kavē nedrošība par nākotni, atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pēdējā laikā daži Latvijas uzņēmumi ir emitējuši obligācijas, piemēram, obligācijas ir izlaidusi “Attīstības finanšu institūcija “Altum””, kā arī “airBaltic”, kas ir pozitīvi vērtējami soļi, bet pagaidām nedaudziem pieejams risinājums.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo svētdien pieļāvis iespēju atsākt prezidenta Donalda Trampa apturētās miera sarunas ar talibiem, ja tie izrādīs “vērā ņemamu apņēmību” ievērot vienošanos par miera atjaunošanu.
Pompeo norādīja, ka Tramps vēl neesot izlēmis, vai izvest karaspēku no Afganistānas, taču brīdināja, ka militārais spiediens uz talibiem tiks pastiprināts, ja tie nepārtrauks savus uzbrukumus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar telefonsarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu pārrunājis situāciju Austrumukrainā, raisot cerības par jaunām sarunām un attiecību uzlabošanos, kurās kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas iestājies atsalums.
Putins sacīja, ka iespējamās sarunas tā dēvētajā Normandijas formātā, piedaloties Ukrainai, Krievijai, Francijai un Vācijai, ir nopietni jāsagatavo.
Līderi pauduši cerību, ka sestdien notikušās Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņas rezultātā Maskavas un Kijevas attiecības varētu uzlaboties.
Tikšanās Parīzē varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.
Taifūns ar stipruvēju spēcīgām lietusgāzēm pirmdien Japānā sasniedzis galvaspilsētas Tokijas apvidu, un stihijā ievainoti vairāk nekā desmit cilvēku.
Tā dēļ atcelti daudzi vilcienu un avioreisi, bet tūkstošiem mājsaimniecību pārtraukta elektroapgāde.
Vairākām ēkām norauti jumti.
Vēja ātrums brāzmās sasniedzot 216 kilometru stundā (60 metru sekundē).
Tokijas apkaimē un Sidzuokas prefektūrā elektroapgāde pārtraukta vairāk nekā 92 000 mājsaimniecību.
Latvijāšonedēļ gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies . Sestdien un svētdien laiks kļūs rudenīgi vēss, liecina sinoptiķu prognozes.
Nedēļas vidū ar brāzmainu dienvidrietumu vēju ieplūdīs vēsāks gaiss, daudzviet uzlīs, stiprāki nokrišņi gaidāmi Kurzemē.
Saskaņā ar pašreizējo prognozi nedēļas aukstākā diena būs svētdiena, kad gaisa temperatūra nebūs augstāka par +11..+15 grādiem, savukārt naktīs termometra stabiņš vietām var tuvoties nulles atzīmei.
Divās olimpiskajās spēlēs startējušais Latvijas peldētājs Valērijs Kalmikovs svētdienas vakarā uzsācis peldējumu pāri Lamanša šaurumam.
Distancē viņš devās no Lielbritānijas ostas pilsētas Douveras.
Lai pārpeldētu Lamanšu, jāveic vismaz 33 kilometri, bet distance var sasniegt pat 40 kilometru.
Viņš lēš, ka peldējums aizņems 10-14 stundas.
Avots:LETA