Pirmo reizi Latvijā likumā būs definēts veselības aprūpes nozares finansējuma un mediķu atalgojuma pieaugums, šodien teica veselības ministre Anda Čakša. Topošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā tiks iekļauts, ka no 2020.gada veselības budžets sasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta , kā arī finansējuma pieaugums mediķu atalgojuma sadaļā. Ministre norādīja, ka patlaban iecerēts, ka tiks nodalīti nodokļu maksātāji no nemaksātājiem, tomēr sarežģītākais un vēl neatrisinātais jautājums ir – kā nodokļu nemaksātājs nonāks sistēmā.
Mediķu algas valsts sektorā, tostarp ar nākamgad plānoto atalgojuma palielinājumu, nebūs samērojamas ar privātā sektorā strādājošo darba samaksu, atzina veselības ministre Anda Čakša. Viņa norādīja, ka atalgojums valsts sektorā nekad nevar pieaugt tik straujā tempā, tomēr arī patlaban iecerētais atalgojuma kāpināšanas solis, pēc ministres domām, ir “pietiekami plats” un būtisks situācijas uzlabošanai. Uz vienu ārstu bāzes tarifs nākamgad pieaugs par 22%, taču diennakts režīmā strādājošajiem, tas varētu sasniegt pat 40%.
No streikojošajām ģimenes ārstu praksēm par darbu jūlijā ieturēs vidēji 17% no kopējā valsts maksājuma, informēja Nacionālajā veselības dienestā. Pēc NVD datiem, vidējais valsts maksājums vienai ģimenes ārsta praksei ir 4320 eiro mēnesī. Papildus prakse saņem ikgadējo maksājumu par darba kvalitātes novērtēšanu vidēji 654 eiro gadā, kā arī pacientu veiktās pacienta iemaksas – vidēji 3300 eiro gadā. Apmēram 40% ģimenes ārstu jeb tiem, kuri piedalījās protesta akcijā, netiks veikta kapitācijas naudas izmaksa par dienām, kurās pacientiem nav bijusi iespēja saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Stratēģiskai komunikācijai ir nozīmīga loma cīņā pret Kremļa informatīvo karu, šodien tikšanās laikā vienisprātis bija Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un ASV Kongresa Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Eds Roiss. Mūrniece sarunā uzsvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ieguldījumu drošības stiprināšanā. Viņa arī norādīja, ka Baltijas valstu aizsardzībai izšķirošs ir ASV atbalsts, tostarp militārā klātbūtne. Ļoti būtiska ir arī cieša sadarbība ar ASV hibrīdā apdraudējuma novēršanā.
Moldovas valdība izpelnījusies kritiku par pilsonības piedāvāšanu tiem, kuri investē Moldovā. Grozījumi likumā paredz, ka tie, kuri investē valstī 100 000 eiro vai arī nopērk nekustamo īpašumu vai aizdod valstij 250 000 eiro uz pieciem gadiem, var iegūt Moldovas pilsonību. Organizācija “Transparency International Moldova” pauda bažas, ka šie grozījumi var palīdzēt “legalizēt netīro naudu”, jo korupcija Moldovā ir plaši izplatīta. Likums var pavērt iespējas brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā pilsoņiem no tādām valstīm kā Krievija vai Irāna, jo Moldova 2014.gadā noslēdza Asociācijas līgumu ar ES un Moldovas pilsoņiem nav nepieciešamas vīzas, lai ceļotu pa ES.
Šorīt Londonā divstāvu autobuss ietriecies veikala fasādē, kā rezultātā desmit cilvēki guvuši ievainojumus, no tiem trīs nogādāti slimnīcā. Autobusa šoferis pēc avārijas sacīja, ka pirms ietriekšanās veikalā uz īsu brīdi zaudējis samaņu. Sarkanais autobuss pilnībā nobraucis no ceļa un daļēji sagrāvis virtuves mēbeļu veikala priekšpusi. Eiropas Savienība šodien paplašinājusi sankcijas pret Ziemeļkoreju, iekļaujot “melnajā sarakstā” vēl deviņus cilvēkus un četras organizācijas.
Pēc Ziemeļkorejas veiktā starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājuma ANO Drošības padome pagājušajā nedēļā vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas nosaka stingrākas sankcijas pret Ziemeļkoreju, kuras eksporta ieņēmumi tādēļ ievērojami samazināsies. ES Padome paziņoja, ka tiks strādāts arī pie citu ANO rezolūcijas daļu realizēšanas, tostarp tiks domāts, kā samazināt ienākumus, kas ieplūst Ziemeļkorejā no ārvalstīs strādājošajiem tautiešiem.
Avots:LETA