Saeimas komisija šodien turpinās darbu pie grozījumu sagatavošanas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuru mērķis ir propagandas kanālu ierobežošana. Iepriekš spriests par iespēju likumprojektā iestrādā normu par faktu neitralitāti un precizitāti. Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ieskatā tā vislabāk spēs kontrolēt propagandas esamību mediju telpā.
Tiesa šodien pasludinās spriedumu par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētā “Latvijas dzelzceļš” ceļu meistara Aleksandra Krasnopjorova lietā. Apsūdzētais regulāri pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā un informāciju nodeva kontaktpersonai Krievijā.
Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija ieteiks vispirms nopublicēt Latvijas Kompartijas Centrālās komitejas, Ministru padomes un citu nomenklatūras lietas, kas atrodas Latvijas Nacionālajā arhīvā, lai cilvēki redzētu, kas katrs bija, uzskata komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris. Komisijas gala ziņojumā būs vairāki ieteikumi. Pirmkārt – visus VDK dokumentus apvienot vienā krājumā un nodot Nacionālajam arhīvam, kur dokumentiem jābūt atklātiem un sabiedrībai pieejamiem.
Kad tiks publicēts Valsts drošības komitejas ziņotāju saraksts, sabiedrība izrādīs ziņkāri un, iespējams, par vienu otru pasmiesies vai pašausmināsies, bet dzīvi tas nemainīs, uzskata Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris. Vēsturnieks ir pārliecināts, ka “čekas maisi” ir jāpublisko, un viņu nemāc šaubas, ka tajos varētu būt kādi falsificējumi, piemēram, tiesas pārsvarā nekonstatējot cilvēku sadarbību ar VDK, jo vainīgs esot likums, kas to padarot faktiski neiespējamu. Kā zināms, VDK izpētes komisijai šomēnes ir jāiesniedz gala ziņojums.
Latvijas pašvaldībām nepalīdzot jautājumos, kas saistīti ar īres namu būvniecību, netiks atrisinātas nodarbinātības problēmas tajos, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas priekšsēdētājs Viktors Valainis . Mājokļa pieejamība ir viena no aktuālākajām problēmām, kas skar arī Latvijas lielākās pilsētas. Proti, visā Latvijā uzbūvēti tikai 2% jaunu daudzdzīvokļu īres namu un tas paveikts vien Rīgā un Jūrmalā. Noslēgumam daudzdzīvokļu īres nama būvniecības projekts Valmierā. Pēc Valaiņa domām mājokļa jautājums ir jārisina visās pašvaldībās, jo tas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem normālu darba apstākļu nodrošināšanai.
Zaļo un zemnieku savienība aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski izskatīt iespēju noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad pāvests Francisks vadīs Svēto Misi Aglonas bazilikā, lai ticīgajiem dotu iespēju piedalīties vēsturiskajā notikumā. Vienlaikus piedāvāts risinājums nosakot, ka darba diena tiek pārcelta uz citu dienu vai arī Ministru prezidenta oficiāls aicinājums uzņēmējiem šajā datumā piešķirt darbiniekiem brīvdienu. Vislabākais risinājums , protams, būtu brīvdienas noteikšana likumā, uzskata politiķi.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis šodien tiksies ar to 12 vidusskolu vadību, kas nākamajā mācību gadā skolās kā pilotprojektu ieviesīs valsts aizsardzības mācību. Tās mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus. Valsts aizsardzības mācību skolās pasniegs jaunsargu instruktori, kuri papildus esošajai militārai izglītībai iegūs arī pedagoģisko izglītību.
Vakar Latvijā meža ugunsgrēki dzēsti vairāk kā 4 hektāru platībā. Pavisam reģistrēti 14 meža ugunsgrēki. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka daudzviet valstī ir augsta ugunsbīstamība mežos un spēkā ir arī brīdinājums par karstumu.
Austrijā plānots samazināt pabalstus ārzemniekiem ar sliktām vācu valodas zināšanām, kā arī daudzbērnu ģimenēm. Austrijas ikmēneša pabalsts, kas paredzēts pamatienākuma garantēšanai – tiks saglabāts 863 eiro līmenī. Tomēr ārzemniekiem bez vidējām vācu vai labām angļu valodas zināšanām šis pabalsts turpmāk būs par 300 eiro mazāks. Tas īpaši skars migrantu ģimenes, kurās parasti ir vairāk bērnu nekā austriešu ģimenēs.
Mediķi, kas ārstēja 4.martā Anglijā Solsberi pilsētā ar nervus paralizējošo vielu “Novičok” saindēto bijušo Krievijas dubultaģentu Sergeju Skripaļu un viņa meitu Jūliju, nav ticējuši, ka viņi izdzīvos. Mediķu komanda vispirms uzskatījusi, ka pacienti cietuši no opioīdu pārdozēšanas, bet diagnoze ātri nomainīta uz saindēšanos ar nervu indi. Viņiem doti spēcīgi sedatīvi un zāles, kas ķermenī sekmē galveno aizsargājošo enzīmu izstrādi.
Avots:LETA