Kultūras ministrija rosinās veidot darba grupu, kurā izvērtēs risinājumus tālākai Mežotnes pils izmantošanai. Darba grupā aicināti piedalīties Rundāles pils muzeja, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Finanšu ministrijas, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Bauskas novada pašvaldības pārstāvji.
Kultūras ministre Agnese Logina norāda, ka reģionālajā vizītē apmeklējot Bauskas novadu, uzklausījusi gan pašvaldības, gan kultūras jomas pārstāvju bažas par tālāko Mežotnes pils likteni. Savukārt šonedēļ ministre ir saņēmusi atklāto vēstuli saistībā ar iespējamo Mežotnes pils ansambļa statusa maiņu.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs norāda, ka pašlaik tiek diskutēts par divām mantotām lielizmēra neērtās arhitektūras būvēm – Stūra māju un Mežotnes pili. Abas ir unikālas ar savu kultūrvēsturisko vērtību, bet vienlaikus to uzturēšana ir dārga. Pielietojumu abām tukšajām ēkām redz daudzi, bet rast iespēju tās uzturēt var tikai retais.
Mežotnē vietējie iedzīvotāji pašlaik aktīvi iestājas par pils saglabāšanu sabiedrības īpašumā, bet kā tas izdosies būs atkarīgs no valsts līmeņa lēmumiem un pārvaldības principiem.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē norāda, ka Mežotnes pili būtu jāsaglabā valsts īpašumā.
RADIO SKONTO sazinājās ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvi Lindu Zonni-Zumbergu:
Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802.gadam pēc Šarlotes fon Līvenas iniciatīvas, par pamatu izmantojot arhitekta Džakomo Kvarengi izstrādāto projektu Elejas muižas pilij.