12. novembrī, plkst. 11.20
Iejaukšanās vidē notiek pat tad, ja dzīvojam bez mazākā nodoma ieriebt Mātei Dabai. Piemēram, ja zemē iebakstām sēklas un sākam tiekties pēc maksimāli lielas ražas, ņemam talkā attiecīgas produktivitāti veicinošas vielas, taču tās iespaido vidi. Kultivētie augi ģenētiski krietni atšķiras no savvaļā dzīvojošajiem sugas brāļiem un māsām, tie nemaz nespētu normāli attīstīties bez visa tā komplekta, ko sarūpē cilvēks.
Rezultātā mainās augsnes kvalitāte un tās spēja atjaunot nepieciešamās īpašības. Turpretī organiskais mēslojums veicina labvēlīgu vidi augsnes mikroorganismiem, kas gādā, lai sarežģīti savienojumi sadalās par minerālvielām. Tāpēc šobrīd pasaules mērogā notiek pavērsiens no mākslīgā mēslojuma uz uorganiskas izcelsmes substrātu pielietojumu. Jo, lai gan augam ir vienalga, vai lietojam kompostētus mēslus vai minerālmēslus, augsnei tas ir vitāli svarīgi, jo minerālmēslu lietošana ir ārkārtīgi degradējoša, tā padara augsni nespējīgu normāli funkcionēt kā bioloģisku organismu kopumu.
Par to šajā raidījumā saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, bioloģijas doktoru Ģedertu Ieviņu.