Reemigranti Latvijā atgriežas, jo ilgojas pēc draugiem, ģimenes un Latvijas kopumā, secināts Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā “Atgriešanās Latvijā”. Aptaujā reemigranti min, ka atgriezties Latvijā viņiem palīdzētu informācija par nodarbinātības iespējām, atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī svarīgs ir pašvaldības atbalsts, kas pēc pētnieku domām nākotnē paver iespējas pašvaldībām aktīvāk iesaistīties reemigrācijas atbalsta nodrošināšanā.
Baltijas Radioloģijas akadēmijas izveidē ieguldītas investīcijas apmēram 1,7 miljonu eiro apmērā. Tās izveides mērķis bija ieviest Latvijā jaunākas diagnostikas medicīnas tehnoloģijas, apvienojot Latvijas ārstu zināšanas un modernāko diagnostikas metožu iespējas.
Latvijā šogad trijos mēnešos pirmreizējā reģistrācija veikta 16 384 vieglajām automašīnām, kas ir par 19,7% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotā informācija.
Lielajai talkai pieteiktas jau aptuveni 700 piesārņotas vietas, no kurām līdz šim oficiāli apstiprinātas 410 vietas, tai skaitā 52 galvaspilsētā. Talkošanas vietas mājaslapā “www.talkas.lv” var pieteikt vēl divas nedēļas. Lielā talka šogad notiks 22. aprīlī.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstījis dekrētu, kas paredz tiesības valstī bez vīzas ieceļot Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, kas dzimuši pēc 1992.gada 6.februāra, kad pārstāja darboties Padomju Savienības pilsonība.
Igaunija piešķirs papildu 1,3 miljonus eiro humānajai palīdzībai Sīrijai un tās reģionam, konferencē Sīrijas un reģiona atbalstam Briselē solīja Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers. Ministrs ilgtermiņa politiska risinājuma Sīrijas pilsoņu karam atrašanu raksturoja kā galveno uzdevumu un atkārtoti apstiprināja Igaunijas saistības turpināt sniegt palīdzību.
Grieķija sagaida, ka piektdien tiks panākta vienošanās ar starptautiskajiem kreditoriem pēc mēnešiem ilgušām nesekmīgām pārrunām, kas veicināja bažas par valsts ekonomikas atlabšanu. Pārrunas starp Atēnām un starptautiskajiem kreditoriem ilgušas mēnešiem ilgi saistībā ar nesaskaņām par parādsaistību sloga mazināšanu un budžeta mērķiem. Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs trešdien kritizēja kreditorus par “absurdu prasību izteikšanu un iepriekš noteikto mērķu mainīšanu.” Grieķijai drīzumā nepieciešams saņemt pēdējo maksājumu no trešās finanšu glābšanas programmas, lai tā varētu jūlijā segt septiņu miljardu eiro parādsaistības.
Avots:LETA